Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Ventspils koncertzāles “Latvija” akustiskajās telpās valdīja neierasts klusums, ko pārtrauca viena no ievērojamākajiem mūsdienu skaņdarbiem – Arvo Perta “Sv. Jāņa pasijas” – pirmās notis. Šis atskaņojums, kas pulcēja izcilākos Latvijas mūziķus un korus, tagad guvis valsts mēroga atzinību. Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2026” žūrija pēc klātienes apmeklējuma ir izvirzījusi šo koncertu pavasara balsojumam kategorijā “Mūzika”.
Žūrijas lēmums iekļaut Ventspils notikumu starp pretendentiem apliecina pilsētas spēju radīt augstvērtīgu, nacionālas nozīmes kultūras saturu. Līdzīgi kā Liepājas mākslas skolas projekti pretendē uz atzinību, arī Ventspils koncertzāles sniegums šoreiz izceļas reģionālo kultūras centru konkurencē, piedāvājot pasaules līmeņa māksliniecisko kvalitāti.
Žūrijas vērtējums un ceļš līdz pavasara balsojumam
“Kilograms kultūras” pretendentus izvēlas pieredzējusi LSM kultūras jomas profesionāļu žūrija. Ventspils koncerts piesaistīja ekspertu uzmanību ne vien ar izvēlēto repertuāru, bet arī ar izpildījuma vērienu. Arvo Perts, kura mūzika prasa īpašu telpas izjūtu un emocionālo disciplīnu, koncertzālē “Latvija” ieguva jaunu dimensiju.
Šoreiz žūrija ir izvirzījusi kandidātus desmit dažādās kategorijās, aptverot visu kultūras spektru – no vizuālās mākslas un literatūras līdz arhitektūrai un mantojumam. Kategorijā “Mūzika” Ventspils uzvedums sacentīsies par skatītāju balsīm, lai iegūtu tiesības startēt fināla balsojumā. Sistēma paredz, ka no katras kategorijas tikai viens kandidāts, kurš saņems lielāko sabiedrības atbalstu, turpinās ceļu uz gada galveno apbalvojumu.
Ventspils un Rīgas koru kopdarbs diriģentes Kristas Auderes vadībā
Viens no koncerta panākumu stūrakmeņiem bija vērienīgais mākslinieciskais sastāvs. Diriģentes Kristas Auderes vadībā uz skatuves tikās spēcīga solistu komanda: Edgars Ošleja, Mārtiņš Klišāns, Jānis Kurševs, Kristofers Volšs Sinka, Dārta Paldiņa un Agnese Pauniņa. Instrumentālo pavadījumu nodrošināja Pēteris Ozoliņš, Gidons Grīnbergs, Pēteris Endzelis, Jānis Semjonovs un Jānis Pelše.
Īpašu skanējumu veidoja Rīgas projektu kora un Ventspils Festivāla kora apvienošanās. Darbs ar Ventspils koriem noritēja vairākos posmos, kuros savu artavu ieguldīja diriģenti Aigars Meri, Astra Plostniece, Rudīte Tālberga un Valerija Saveka. Šāda mēroga sadarbība starp galvaspilsētas un reģiona profesionāļiem radīja unikālu sastāvu, kas spēja precīzi interpretēt Perta minimālisma un garīguma caurstrāvoto partitūru.
Kā atbalstīt vietējo kultūras notikumu līdz maija beigām
Iedzīvotājiem un mūzikas cienītājiem ir izšķiroša loma gala lēmuma pieņemšanā. Balsojums par pavasara sezonas labākajiem kultūras notikumiem jau ir sācies un turpināsies līdz pat maija beigām. Noteikumi paredz, ka savu balsi par izvēlēto kandidātu iespējams nodot reizi dienā sabiedrisko mediju portālā.
Šī ir iespēja Ventspils iedzīvotājiem un visiem, kuri piedzīvoja Lielās piektdienas koncertu, apliecināt tā nozīmību. Sabiedrības balsojums ne tikai nosaka uzvarētāju, bet arī kalpo kā indikators tam, kādi kultūras procesi cilvēkiem šobrīd ir vissvarīgākie un emocionāli tuvākie.
Sezonas noslēgumā gaidāms Krista Auznieka jaundarba pirmatskaņojums
Kamēr turpinās balsošana, koncertzāle “Latvija” jau gatavojas pavasara sezonas noslēgumam. Ceturtdien, 21. maijā, Ventspilī viesosies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” kopā ar beļģu vijoļspēles virtuozu Marku Buškovu un diriģentu Normundu Šnē.
Programma solās būt ne mazāk iespaidīga kā nominētais Perta uzvedums. Koncertā izskanēs Krista Auznieka jaundarba “Bezgalīgi mirdzošs ceļš” pasaules pirmatskaņojums. Tāpat klausītāji varēs baudīt Pētera Vaska emocionālo fantāziju vijolei un stīginstrumentiem “Vox amoris”, kā arī Franča Šūberta monumentālo Devīto simfoniju Domažorā. Šis notikums iezīmēs spilgtu punktu koncertzāles pavasara ciklā, turpinot uzturēt augsto māksliniecisko latiņu, ko novērtējusi valsts mēroga žūrija.
Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība
/linkKomentāri