Lietuvas Seims pastiprina cīņu pret sociālo tīklu negatīvo ietekmi uz bērnu psihisko veselību

Lietuvas Seima Pašnāvību un vardarbības profilakses komisija 2026. gada 15. maijā aktualizējusi jautājumu par bērnu drošību digitālajā telpā, uzsverot, ka sociālo tīklu un interneta platformu ietekme uz nepilngadīgo emocionālo un psiholoģisko veselību ir kļuvusi par kritisku valsts līmeņa izaicinājumu. Parlamentārās kontroles ietvaros, kas tika uzsākta jau 2025. gada pavasarī, institūcijas ziņo par nepieciešamību pēc sistēmiskas datu vākšanas un ciešākas starpinstitūciju sadarbības, lai ierobežotu pieaugošos riskus.

Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka bērnu drošība internetā vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums, bet gan sabiedrības psihiskās veselības prioritāte. Pašlaik Lietuvas parlamentā tiek izskatītas vairākas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt bērnu aizsardzības mehānismus. Komisijas priekšsēdētājas vietniece Ligita Girskiene norādīja, ka ir būtiski uzklausīt institūciju novērtējumus un priekšlikumus, lai reaģētu uz strauji mainīgo digitālo vidi un tās radītajiem draudiem.

Institucionālā sadarbība un stratēģiskā vadība

Lai risinātu šo problēmu, Lietuvas institūcijas plāno ieviest kompleksus risinājumus, kas aptver gan profilaksi, gan nelikumīgu darbību apkarošanu. Tarpžinybinė vaiko gerovės taryba (Starpinstitūciju bērnu labklājības padome) pie valdības ir pilnvarota uzņemties līdera lomu, apvienojot valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju centienus. Kopš 2025. gada pavasara padome ir aizvadījusi jau četras sēdes, kurās analizēti labās prakses piemēri gan Lietuvā, gan ārvalstīs.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt un paplašināt sociālās kampaņas, kas mērķētas uz bērniem, jauniešiem un vecākiem. Šo kampaņu mērķis ir informēt par grūtībām sociālajā vidē, drošu uzvedību internetā un pieejamajiem palīdzības rīkiem. Plānots, ka šajā procesā aktīvi iesaistīsies arī sabiedriskais medijs LRT, nodrošinot plašu informācijas pieejamību visai sabiedrībai.

Algoritmu ietekme un izglītības sistēmas reformas

Viens no asākajiem diskusiju punktiem komisijā bija sociālo tīklu algoritmu ietekme uz bērnu psihi. Eksperti un politiķi norāda, ka algoritmi bieži vien ir izstrādāti tā, lai veicinātu atkarību, kas negatīvi ietekmē bērnu pašcieņu un emocionālo stāvokli. Komisijas locekle Jekaterina Rojaka uzsvēra, ka pastāv tieša saikne starp pārmērīgu ekrāna laiku un paaugstinātu depresijas un trauksmes risku nepilngadīgo vidū.

Lai mazinātu šos riskus, ir izvirzīti vairāki konkrēti uzdevumi:
* Algoritmu izstrāde: Valdībai uzdots mobilizēt atbildīgās institūcijas, lai diskutētu un radītu efektīvus algoritmus, kas spētu atpazīt un novērst nelikumīgas darbības internetā.
* Mācību programmu pārskatīšana: Izglītības, zinātnes un sporta ministrijai kopā ar Nacionālo izglītības aģentūru ir uzdots papildināt mācību saturu ar bērniem saprotamu informāciju par digitālajiem draudiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta “Dzīves prasmju” programmas (Gyvenimo įgūdžių programa) papildināšanai.
* Agrīnā izglītība: Paredzēts sagatavot izglītojošus materiālus ne tikai 1.–4. klašu skolēniem, bet arī pirmsskolas vecuma bērniem, jo saskarsme ar nepiemērotu saturu, tostarp vardarbību un pornogrāfiju, notiek arvien agrākā vecumā.

Straujš ziņojumu skaita pieaugums un nākotnes prognozes

Sakaru regulēšanas dienesta dati liecina par satraucošu tendenci, kas prasa tūlītēju rīcību. Interneta karstā līnija “Švarus internetas” (Tīrs internets) 2025. gadā saņēma 3518 ziņojumus par bērniem kaitīgu vai aizliegtu saturu, kas ir par 62% vairāk nekā 2024. gadā (2177 ziņojumi).

Īpaši dramatisks pieaugums vērojams kiberņirgāšanās jomā – gada laikā šādu gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā trīs reizes, bet pēdējo trīs gadu laikā – pat piecas reizes. 2026. gada pirmajā ceturksnī saņemto ziņojumu skaits (607 ziņojumi) jau ir dubultojies, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni (302 ziņojumi). Šī statistika skaidri norāda, ka digitālā vide kļūst bīstamāka un nepieciešama koordinēta valsts līmeņa intervence, lai pasargātu bērnu emocionālo attīstību un saskarsmes prasmes.

Praktiskā aina

Avots: ELTA