Pēdējo piecu gadu laikā gandrīz katrs ceturtais Lietuvas iedzīvotājs ir saskāries ar dabas stihiju radītiem zaudējumiem savam īpašumam. Šie dati, ko atklājis jaunākais kaimiņvalstī veiktais pētījums, ir nopietns signāls arī Latvijas iedzīvotājiem, jo klimata pārmaiņu radītie riski Baltijas reģionā ir identiski, un zaudējumu apmēri strauji pieaug.
Statistika liecina par satraucošu tendenci: dabas stihiju izraisīto zaudējumu biežums un smagums vairs nav uzskatāms par retu izņēmumu. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības „Swedbank” datiem, 2026. gada paša sākumā par dažādu dabas stihiju radītiem bojājumiem jau tika izmaksāti gandrīz 1,5 miljoni eiro. Tas ir tikpat daudz, cik tika izmaksāts visa 2025. gada laikā kopumā. Šis lēciens norāda ne tikai uz biežākām vētrām, bet arī uz pieaugošajām remonta un materiālu izmaksām.
Ko stāsta skaitļi un ko tie noklusē
Analizējot datus, redzams, ka vidējā atlīdzība par vienu dabas stihijas radītu postījumu ir aptuveni 1000 eiro. Tomēr šis skaitlis var būt maldinošs, jo tas ietver gan salīdzinoši nelielus bojājumus, gan katastrofālus zaudējumus. Lielākā reģistrētā atlīdzība pērn sasniegusi pat 64 tūkstošus eiro, kas liecina par risku pilnībā zaudēt mājokļa funkcionalitāti vai drošību vienas vētras laikā.
| Bojātais objekts | Raksturīgākie zaudējumu veidi |
|---|---|
| Mājoklis un konstrukcijas | Norauti jumta segumi, izsisti logi, ūdens iekļūšana caur sienām |
| Pagalma infrastruktūra | Sagāzti žogi, saplēstas nojumes, bojātas terases un batuti |
| Transportlīdzekļi | Krusas radītas bedrītes, koku zaru uzkrišana, plūdu bojājumi |
Pētījums atklāj, ka aptuveni trešdaļa cietušo ziņojuši par bojājumiem mājoklim, līdzīgs skaits – par bojātām automašīnām, bet vislielākā daļa zaudējumu skārusi citu īpašumu, kas atrodas pagalmā vai pie ēkas. Tas pierāda, ka iedzīvotāji bieži par zemu novērtē vēja spēku attiecībā uz it kā smagiem vai stabiliem objektiem.
Sezonālie riski un slēptie bojājumi
Zaudējumu raksturs mainās līdz ar gadalaikiem, un tas ir kritiski svarīgi īpašuma uzturēšanā. Gada sākumā dominē ziņojumi par vēja un smaga sniega radītiem bojājumiem konstrukcijām. Savukārt rudenī galvenā problēma ir ūdens iekļūšana ēkās.
Eksperti uzsver, ka bīstamākie ir tieši tie bojājumi, kas nav pamanāmi uzreiz. Piemēram, neliela plaisa jumta segumā vai neblīvs savienojums pēc spēcīgas vētras var neizraisīt tūlītējas sekas. Tomēr pēc ilgstoša lietus perioda ūdens sāk sūkties caur konstrukcijām, izraisot pelējumu, siltumizolācijas bojājumus un elektroinstalācijas riskus. Šādos gadījumos remonts izmaksā ievērojami dārgāk nekā savlaicīga defekta novēršana.
Kā sagatavoties audru sezonai
Pavasaris ir laiks, kad iedzīvotāji sāk aktīvāk izmantot terases un pagalmus, iznesot dārza mēbeles, grilus un uzstādot batutus. Tieši šie vieglie objekti kļūst par pirmajiem upuriem pēkšņās vasaras vētrās vai negaisos.
Lai mazinātu finansiālo risku, ieteicams veikt trīs soļus:
1. Tehniskā revīzija: Pārbaudīt jumta stiprinājumus un notekcauruļu tīrību pirms lielajām lietavām.
2. Objektu nostiprināšana: Pārliecināties, ka dārza inventārs, batuti un pagaidu būves ir droši nofiksētas pie zemes vai smagākām konstrukcijām.
3. Apdrošināšanas seguma pārbaude: Pārliecināties, vai esošā polise sedz ne tikai pašu ēku, bet arī palīgbūves un pagalmā esošo kustamo īpašumu.
Lai gan apdrošināšana nevar novērst pašu dabas stihiju, tā kalpo kā būtisks finanšu drošības spilvens situācijās, kad zaudējumi pārsniedz mājsaimniecības uzkrājumu iespējas. Ņemot vērā, ka kaimiņvalstī zaudējumu apjoms gada pirmajos mēnešos jau sasniedzis iepriekšējā gada kopējo līmeni, ir pamats prognozēt, ka arī Latvijā šī gada statistika būs līdzīgi skarba.
Avots: BNS
/linkKomentāri