Lietuvas parlamenta (Seima) Audita komiteja ir spērusi bezprecedenta soli, vēršoties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu aizstāvēt sabiedrības intereses. Strīda pamatā ir nacionālās raidorganizācijas Lietuvas nacionālais radio un televīzija (LRT) atteikums publiskot informāciju par privātpersonām, kuras saņēmušas maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem, izmantojot nesludinātas aptaujas iepirkumu procedūras.
Šis juridiski saspīlētais konflikts iezīmē jaunu posmu ilgstošajās diskusijās par to, kur beidzas personu datu aizsardzība un kur sākas sabiedrības tiesības zināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Audita komiteja uzsver, ka caurskatāmība ir fundamentāls priekšnoteikums korupcijas novēršanai valsts sektorā.
Strīds par sabiedrības tiesībām zināt
Konflikta būtība ir saistīta ar LRT praksi, iepērkot pakalpojumus no fiziskām personām, neizmantojot atklātus konkursus. Audita komiteja pieprasīja atklāt šo pakalpojumu sniedzēju vārdus un uzvārdus, kā arī konkrētās summas, kas viņiem izmaksātas. Tomēr nacionālā raidorganizācija atteicās sniegt šos datus, interpretējot tiesību aktus savā labā.
LRT vadība savu pozīciju pamato ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR) un nepieciešamību aizsargāt piegādātāju leģitīmās komerciālās intereses. Pēc raidorganizācijas domām, fizisku personu identitātes atklāšana saistībā ar viņu gūtajiem ienākumiem no valsts pasūtījumiem būtu uzskatāma par privātuma pārkāpumu. Šāda nostāja ir izsaukusi asu kritiku ne tikai no parlamentāriešu, bet arī no citu valsts institūciju puses.
Personas datu aizsardzība pret caurskatāmību
Interesanti, ka LRT pozīcija nesaskan ar vairāku specializēto valsts dienestu atzinumiem. Gan Valsts datu aizsardzības inspekcija, gan Iepirkumu uzraudzības birojs (VPT) jau iepriekš ir norādījuši uz nepieciešamību pēc lielākas atklātības. Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole ir sniegusi rekomendāciju šādus datus publiskot, LRT līdz šim ir izvēlējusies šos ieteikumus ignorēt.
Audita komitejas priekšsēdētājs Artūras Skardžius uzsver, ka informācijai par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ir jābūt publiski pieejamai pēc noklusējuma. “Tas ir bāzes nosacījums korupcijas novēršanai. LRT nostāja, ka līgumu konfidencialitātes noteikumi ir augstāki par sabiedrības tiesībām zināt, absolūti nesaskan ar nacionālajam raidītājam izvirzītajām caurskatāmības prasībām,” norādīja Skardžius.
Komiteja uzskata, ka, slēpjot fizisko personu identitāti, kuras gūst labumu no valsts līdzekļiem, tiek pārkāpti publiskā sektora subjektiem saistošie standarti. Tas rada riskus, ka sabiedrība nevar identificēt iespējamus interešu konfliktus vai nepamatotu līdzekļu sadali.
Institucionālais spiediens un turpmākā rīcība
Lēmums vērsties Ģenerālprokuratūrā tika pieņemts ar vienprātīgu komitejas atbalstu. Prokuratūrai tagad būs jāvērtē, vai LRT rīcība, atsakoties sniegt informāciju parlamentārās kontroles veicējiem, nav uzskatāma par likuma pārkāpumu un vai ir pamats ierosināt lietu par sabiedrības interešu aizstāvību.
Šis gadījums var kļūt par svarīgu precedentu visās Baltijas valstīs, nosakot robežu starp privātpersonu datu aizsardzību un publiskā finansējuma izlietojuma kontroli. Ja prokuratūra nostāsies Seima komitejas pusē, tas varētu nozīmēt būtisku pavērsienu tajā, kā valsts iestādes un sabiedriskie mediji turpmāk atskaitīsies par saviem tēriņiem, īpaši gadījumos, kad tiek piesaistīti individuāli pakalpojumu sniedzēji bez atklāta konkursa.
Pašlaik sabiedrība gaida Ģenerālprokuratūras reakciju, kas noteiks, vai nacionālajam raidītājam būs pienākums pilnībā atvērt savas grāmatvedības kartītes sabiedrības kontrolei.
Avots: ELTA
/linkKomentāri