Palangā, kas ir viens no iecienītākajiem kūrortiem arī Latvijas ceļotāju vidū, uzliesmojis skandāls saistībā ar vērienīgu nelikumīgu būvniecību un valsts institūciju nolaidību. Dokumentos šīs ēkas joprojām tiek uzrādītas kā vienkāršas noliktavas un garaži, taču realitātē tās ir pārvērstas par moderniem, pilnībā aprīkotiem dzīvojamajiem loftiem ar baseinu pagalmā, kas tiek aktīvi piedāvāti tūristu īrei populārās rezervēšanas platformās.
Lietuvas Seima kontrolieru veiktā izmeklēšana atklājusi, ka atbildīgās iestādes rīkojušās nolaidīgi un nav veikušas nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamo patvaļīgo būvniecību Medvalakio ielā 27. Šis gadījums met ēnu uz Lietuvas būvniecības uzraudzības sistēmu un rada jautājumus par to, cik droši un tiesiski ir investēt vai atpūsties īpašumos, kuru oficiālais statuss krasi atšķiras no realitātes.
Institūciju formālā pieeja un “aklais” baseins
Seima kontrolieru iniciētās izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka Valsts teritoriju plānošanas un būvniecības inspekcija jau 2024. gadā saņēma ziņojumu par iespējamu nelikumīgu būvniecību minētajā zemes gabalā. Inspekcija veica pārbaudi un pat sastādīja aktu par patvaļīgu būvniecību saistībā ar ierīkoto baseinu, taču ar to arī uzraudzība beidzās.
Kā norāda Seima kontroliere dr. Erika Leonaitė, inspekcija vispār nevērtēja, vai pēc veiktajiem remontdarbiem telpu mērķis no garažiem nav faktiski mainīts uz dzīvojamo platību. Kontroliere secināja, ka inspekcija valsts būvniecības uzraudzību veica pavirši un formāli, neiedziļinoties būtībā. Šāda rīcība pieļauj situāciju, kurā komersanti var apiet stingrākas prasības, kas attiecas uz dzīvojamo fondu, piemēram, ugunsdrošības normas, infrastruktūras nodevas un insolācijas (saules gaismas) prasības.
Pašvaldības atteikums veikt pārbaudi
Līdzīga situācija konstatēta arī Palangas pilsētas pašvaldības rīcībā. Seima kontroliere dr. Jolita Miliuvienė, izvērtējot publiski pieejamo informāciju par ēkās ierīkotajām un izīrējamām atpūtas telpām, vērsās pašvaldībā ar lūgumu veikt šo telpu izmantošanas pārbaudi. Pašvaldība ne tikai atteicās veikt tūlītēju pārbaudi, norādot, ka tā tiks plānota vēlāk, bet arī neuzskatīja par vajadzīgu vērtēt, vai remontdarbiem vispār bija nepieciešama būvatļauja.
Kontrolieres uzsver, ka institūciju pienākums ir nodrošināt likumīgu un pārredzamu būvniecības un ēku izmantošanas uzraudzību. Labas pārvaldības princips uzliek par pienākumu rīkoties rūpīgi, objektīvi un vispusīgi, izvērtējot visus būtiskos apstākļus. Šajā gadījumā tas netika darīts, tādējādi pārkāpjot sabiedrības intereses un radot negodīgu konkurenci nekustamā īpašuma tirgū.
Sekas nekustamā īpašuma tirgum un tūristiem
Šis incidents Palangā nav tikai lokāla problēma. Tas norāda uz sistēmiskiem riskiem kūrortpilsētu attīstībā, kur pieprasījums pēc naktsmītnēm ir augsts, bet brīvu zemes gabalu dzīvojamajai apbūvei trūkst. Latvijas investoriem un tūristiem šis gadījums kalpo kā brīdinājums – iegādājoties vai īrējot īpašumu Lietuvas piekrastē, ir rūpīgi jāpārbauda ne tikai vizuālais stāvoklis, bet arī ēkas juridiskais statuss.
Dzīvošana telpās, kas oficiāli ir garaži vai noliktavas, var radīt neparedzētas juridiskas problēmas, sākot no apdrošināšanas atlīdzību atteikumiem nelaimes gadījumos līdz pat piespiedu izlikšanai, ja institūcijas beidzot nolems rīkoties stingri.
Pašlaik Palangas mēram un Valsts būvniecības inspekcijai ir rekomendēts nekavējoties veikt pasākumus, lai valsts uzraudzība tiktu nodrošināta pilnā apjomā. Seima kontrolieru birojs turpinās sekot līdzi situācijai, lai nodrošinātu, ka formālā attieksme tiek aizstāta ar reālu tiesiskuma kontroli. Šis gadījums var kļūt par precedentu, kas liks pārskatīt līdzīgus objektus arī citās Lietuvas kūrortpilsētās, kur “garažu loftu” fenomens varētu būt izplatītāks, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā.
Avots: ELTA
/linkKomentāri