Lietuvas mājokļu tirgus krustugunīs: vai nafta un karš turpinās dzīt cenas?

Lietuvas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd vērojama paradoksāla situācija: lai gan iedzīvotāju pirktspēju nedaudz uzlabojuši otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksas, globālie faktori rada arvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām. Galvenais jautājums, ko uzdod potenciālie pircēji Lietuvā, ir – vai gaidīt cenu kritumu, vai tomēr pirkt tagad, pirms ģeopolitiskā spriedze un naftas cenu kāpums ir vēl vairāk sadārdzinājis būvniecību.

Analizējot jaunākos datus, kļūst skaidrs, ka mājokļu cenas Lietuvas lielākajās pilsētās turpina uzrādīt stabilu divciparu izaugsmi. Lietuvas Bankas apskati liecina, ka gada griezumā mājokļu cenu kāpums pārsniedzis 10%, savukārt pieprasījums tirgū joprojām ir augstāks nekā attīstītāju piedāvājums. Daļa pircēju cer uz cenu korekciju pēc tam, kad tirgū ieplūdusī nauda būs izsīkusi, taču eksperti brīdina par pretēju tendenci – būvniecības sektors ir ārkārtīgi jutīgs pret energoresursu izmaksām.

Naftas cena kā būvniecības dzinējspēks

Ģeopolitiskā nestabilitāte, jo īpaši konflikti Tuvajos Austrumos un spriedze Hormūza šaurumā, tiešā veidā ietekmē ne tikai degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās, bet arī katru jaunuzcelto kvadrātmetru. Būvniecības nozarē naftas produkti ir fundamentāla sastāvdaļa. Audrius Ruiģis (Audrius Ruigys), “SBA Urban” attīstītā Kauņas rajona “Nemunaičiai” projektu vadītājs, norāda, ka būvniecības izmaksas jau šobrīd pieaug, un šī ietekme tikai pastiprināsies.

Lielākā ietekme ir vērojama materiālu piegādes ķēdēs. Viss, kas tiek ražots no naftas produktiem – polistirols, plastmasas caurules, siltumizolācijas materiāli un dažādi apdares elementi – sadārdzinās divu iemeslu dēļ: pašas izejvielas cenas kāpuma un samazināta piedāvājuma dēļ. Papildus tam pavasara sezona tradicionāli nes līdzi cenu lēcienu pieprasījuma pieauguma dēļ. Eksperti lēš, ka, saglabājoties pašreizējam spiedienam uz naftas un gāzes cenām, kopējās būvniecības izmaksas šogad varētu pieaugt par vairāk nekā 10–15%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Cenu dinamika Lietuvas lielpilsētās

Spilgtākās izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū 2026. gada griezumā fiksētas tieši Kauņā, kas apsteigusi pat galvaspilsētu Viļņu. “Ober-Haus” Lietuvas dzīvokļu cenu indekss uzrāda šādas tendences:

Šie skaitļi pierāda, ka delsims kļūst par dārgu greznību. Ja brīvu dzīvokļu piedāvājums nepalielināsies, vidējās un augstākās klases mājokļu vērtība gada laikā varētu pieaugt par desmitiem tūkstošu eiro. Piemēram, trīs istabu dzīvoklis, kas šodien maksā aptuveni 275 000 eiro, pēc gada varētu sasniegt jau 300 000 eiro atzīmi.

Gaidīšanas cena – desmiti tūkstošu eiro

“Nemunaičiai” pārdošanas un kopienas vadītāja Viktorija Pozingīte (Viktorija Pozingytė) uzsver, ka jaunajos projektos cenas parasti aug pa posmiem – no projekta izziņošanas brīža līdz pilnīgai labiekārtošanai. Pirmie pircēji parasti iegūst visizdevīgāko cenu. Šobrīd pircēji kļūst arvien piesardzīgāki un biežāk jautā pēc jau pabeigtiem vai gandrīz pabeigtiem mājokļiem, lai izvairītos no neparedzētiem riskiem.

Tomēr pastāv tieša sakarība: jo tuvāk projekts ir noslēgumam, jo augstāka ir tā cena. Ekspertu galvenais ieteikums tiem, kuri meklē jaunas mājas – nav labāka laika kā šobrīd, jo globālā ekonomiskā situācija un izejvielu tirgus svārstības neizrāda nekādas pazīmes, kas liecinātu par cenu kritumu tuvākajā nākotnē. Drīzāk otrādi – ģeopolitiskā spriedze darbojas kā pastāvīgs katalizators tālākam sadārdzinājumam, ko pircējiem nāksies segt no savas kabatas.

Avots: ELTA