Salaspils novads kļūst par arvien pievilcīgāku galamērķi tautiešiem, kuri pēc gadiem ilgas prombūtnes Norvēģijā, Jaunzēlandē vai Kanādā izvēlas atgriezties Latvijā. 11. maijā pašvaldības organizētajā tikšanās reizē ar domes priekšsēdētāju Raivi Anspaku remigranti dalījās pieredzē par izaicinājumiem un iespējām, ko sniedz dzīve novadā. Pašvaldības vadība uzsvēra, ka prioritāte ir ne tikai infrastruktūra, bet arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana, radot vidi, kurā ģimenes jūtas droši un gaidīti.
Īsi par svarīgāko
-
- gadā remigrantu uzņēmējdarbības atbalstam pieejams grants 6486 eiro apmērā.
- Salaspilī 2025. gadā atgriezušās 102 personas, turpinot stabilu pieauguma tendenci.
- Pašvaldība ievieš jaunu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, lai atvieglotu vecāku darba gaitas.
- Atbalsts pieejams gan jauniem uzņēmējiem, gan darba devējiem, kuri rada vietas remigrantiem.
Finansiāls atspēriens jaunajiem uzņēmējiem Salaspilī
Viens no būtiskākajiem instrumentiem atgriešanās veicināšanai ir mērķtiecīgs finansiālais atbalsts. Anita Skubiļina, pašvaldības Attīstības, investīciju un īpašumu daļas vadītāja, apstiprināja, ka 2026. gadā valsts un pašvaldības kopējais finansējums remigrantu jaundibinātajiem uzņēmumiem ir noteikts 6486 eiro apmērā. Šis grants ir paredzēts gan kapitālieguldījumiem, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei, gan darba algu segšanai.
Veiksmīgs piemērs ir Sandra Purēna, kura atgriezās no Norvēģijas un nodibināja uzņēmumu SIA “Pure Wood”. Izmantojot iepriekšējā gada grantu, viņa Salaspilī attīsta bērnu mēbeļu ražotni, orientējoties uz eksporta tirgiem. Sandra atzīst, ka tieši pašvaldības palīdzība dokumentu sakārtošanā bija izšķiroša, lai veiksmīgi pieteiktos konkursam. Viņas uzņēmums šobrīd noslēdz darbu pie jauna bērnu galdiņa modeļa izstrādes, kas savas iestrādes guva vēl esot Norvēģijā.
Izaicinājumi ar bērnu izglītību un jauni risinājumi vecākiem
Atgriešanās stāsti bieži ir saistīti ar ģimenes vajadzībām. Linda Sondore, kura pēc desmit gadiem Kanādā kopā ar vīru un dēlu Salaspilī apmetās šī gada aprīlī, norāda uz nepieciešamību pēc piemērota darba un pakalpojumu biznesa iespējām. Kamēr Linda, būdama ķīmiķe, un viņas vīrs, tālbraucējs autovadītājs, meklē profesionālo piepildījumu, citiem remigrantiem aktuālākais ir bērnu iekļaušanās vietējā vidē.
Salaspils pamatskolas direktore Veneranda Bogdāne uzsver, ka skolā pašlaik mācās pieci remigrantu bērni no dažādām valstīm, tostarp Beļģijas un Lielbritānijas. Galvenais izaicinājums ir latviešu valodas apguve un atšķirības izglītības sistēmās. Lai palīdzētu vecākiem, Raivis Anspaks paziņoja par drīzu jauna bērnu pieskatīšanas pakalpojuma ieviešanu novadā. Tas sniegs vecākiem drošu iespēju atstāt bērnus profesionāļu uzraudzībā, kamēr viņi kārto darba vai uzņēmējdarbības jautājumus.
Pieaugošā remigrācijas līkne un praktiskie soļi
Statistikas dati apliecina, ka interese par dzīvi Salaspilī aug. Ja 2023. gadā novadā atgriezās 81 persona, tad 2025. gadā šis skaitlis sasniedza jau 102 cilvēkus. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca uzsver, ka veiksmīgas pārcelšanās pamatā ir savlaicīga plānošana. Pirms atgriešanās kritiski svarīgi ir sakārtot dokumentus mītnes zemē, atrast mājokli un rezervēt vietas izglītības iestādēs.
Ilze Iesalniece–Brukinga, kura atgriezās no Jaunzēlandes, šobrīd strādā pašvaldības Būvvaldē, kamēr viņas vīrs, Jaunzēlandes pilsonis ar pieredzi piena fermu menedžmentā, joprojām meklē savu nišu Latvijas darba tirgū. Šādi stāsti parāda, ka remigrācija ir process, kurā nepieciešama pacietība un lokāls atbalsts. Salaspils novads turpina piedāvāt individuālas konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanai, aicinot ikvienu interesentu vērsties pašvaldībā, lai uzzinātu par aktuālajiem grantiem un atbalsta programmām.
Avots: Salaspils novada pašvaldība
/linkKomentāri