Kamēr Eiropas veselības aprūpes iestādes pastiprināti uzrauga hantavīrusa izplatību, Lietuvas Nacionālais sabiedrības veselības centrs (NVSC) un kaitēkļu kontroles eksperti nākuši klajā ar brīdinājumu par citām, reģionā biežāk sastopamām un bīstamām slimībām. Lai gan hantavīrusa gadījumi Lietuvā pašlaik netiek reģistrēti, speciālisti uzsver, ka grauzēji ir pārnēsātāji virknei slimību, kas var nopietni apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību.
Speciālisti norāda, ka rudens un ziemas periodā, kad grauzēji meklē patvērumu cilvēku mājokļos, noliktavās un pagrabos, inficēšanās risks ievērojami pieaug. Galvenais uzsvars tiek likts uz jersiniozi un tularēmiju – slimībām, kuru simptomi sākotnēji var būt maldinoši un līdzīgi citām kaitēm.
Jersinioze: bīstamā baktērija, kas nebaidās aukstuma
Viena no izplatītākajām slimībām, ko tiešā veidā izplata grauzēji, ir jersinioze. To izraisa Yersinia ģints baktērijas, kurām piemīt neparasta spēja izdzīvot un pat vairoties aukstā vidē, tostarp ledusskapjos uzglabātos produktos. NVSC Infekcijas slimību vadības nodaļas padomniece Aušra Valaikiene skaidro, ka jersiniozes galvenās pazīmes ir drudzis un spēcīgas sāpes vēderā, kuras nereti tiek sajauktas ar apendicītu.
Cilvēki ar šo slimību var inficēties ne tikai tiešā kontaktā ar grauzējiem, bet arī netieši – lietojot uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, īpaši nepietiekami termiski apstrādātu cūkgaļu, kā arī piesārņotus dārzeņus vai ūdeni. Baktērijas vidē saglabājas ilgi, tādēļ higiēnas ievērošana pārtikas uzglabāšanas vietās ir kritiska.
Tularēmija un citas grauzēju pārnēsātās kaites
Cita nopietna slimība, par ko brīdina kaimiņvalsts mediķi, ir tularēmija. Inficēšanās var notikt, saskaroties ar slimu dzīvnieku, pēc kukaiņu kodumiem, kā arī lietojot nepietiekami apstrādātu gaļu vai piesārņotu ūdeni. Slimība parasti sākas strauji: ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 38–40 °C, parādās drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes un vispārējs vājums.
Smagākos gadījumos tularēmija var izraisīt acu iekaisumu ar strutainiem izdalījumiem, rīkles un vēdera sāpes, kā arī aknu un liesas palielināšanos. Pacientiem var novērot arī sausu klepu un sāpes krūtīs. Papildus šīm slimībām grauzēji Lietuvā un visā Baltijas reģionā izplata arī leptospirozi, salmonelozi un listeriozi.
Kā notiek inficēšanās un kāpēc pagrabs ir riska zona?
Patogēni visbiežāk izplatās ar grauzēju urīnu, izkārnījumiem un siekalām. Tomēr bīstamākais ceļš bieži vien ir netiešs. Grauzēju izplatītajām slimībām visbiežāk tiek pakļauti cilvēki, kuri ieelpo putekļus, kas piesārņoti ar izžuvušiem grauzēju ekskrementiem. Tas parasti notiek, tīrot ilgstoši nevēdinātas telpas – noliktavas, bēniņus vai daudzdzīvokļu māju pagrabus.
Kaitēkļu kontroles eksperts Liutauras Grigaliūnas norāda uz sabiedrībā iesakņojušos bīstamu ieradumu – ignorēt grauzēju klātbūtnes pēdas. “Cilvēki bieži vien vienkārši izmet apgrauztos dārzeņus, neapzinoties, ka grauzēji urīnu izmanto kā ķīmisku signālu teritorijas iezīmēšanai. Ja telpā ir peles vai žurkas, urīna pēdas gandrīz noteikti ir arī uz virsmām, kur tiek gatavots ēdiens vai glabāti trauki,” brīdina eksperts.
Praktiski soļi mājokļa pasargāšanai
Lai mazinātu inficēšanās risku, galvenais uzdevums ir neļaut grauzējiem iekļūt telpās. Eksperti iesaka:
- Noblīvēt spraugas: Pat vismazākās plaisas sienās, pie durvīm un logu rāmjiem ir jāaiztaisa, izmantojot betonu vai metāla detaļas, ko grauzēji nevar sagrauzt.
- Ventilācijas aizsardzība: Ventilācijas atveres jānosedz ar smalku metāla sietu.
- Droša tīrīšana: Nekādā gadījumā nedrīkst slaucīt sausus grauzēju izkārnījumus ar slotu, jo tas paceļ gaisā infekciozus putekļus. Tīrīšana jāveic ar mitru drānu, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus un valkājot cimdus.
- Pārtikas uzglabāšana: Visi pārtikas produkti jāglabā slēgtos traukos, bet dārzeņi pirms lietošanas rūpīgi jāmazgā.
Regulāra telpu vēdināšana un personīgā higiēna, īpaši pēc darba dārzā vai pagrabā, joprojām ir vienkāršākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no šīm bīstamajām infekcijām.
Avots: BNS
Komentāri