Lietuva plāno lokalizēt Ukrainas militāro ražošanu savā teritorijā

Lietuvas aizsardzības ministrs Robertas Kaunas tikšanās laikā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāju Kirilo Budanovu ir apstiprinājis stratēģisku virzienu – Ukrainas militārās rūpniecības jaudu lokalizēšanu Lietuvas teritorijā. Šis lēmums iezīmē pāreju no pasīvas militārās palīdzības sniegšanas uz aktīvu, abpusēji izdevīgu industriālo integrāciju, kas vērsta uz Baltijas reģiona drošības stiprināšanu un tūlītēju kaujas pieredzes pārņemšanu. Tikšanās laikā puses vienojās, ka Ukrainas aizsardzības industrijas potenciāls un tās spēja operatīvi pielāgoties frontes prasībām ir kritiski svarīgs resurss visas Eiropas austrumu flanga aizsardzībai.

Ministrs R. Kaunas norādīja, ka mērķis ir izveidot kopīgus ražošanas ciklus, kas ļautu ne tikai atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus, bet arī modernizēt Lietuvas armiju ar risinājumiem, kas jau ir pārbaudīti augstas intensitātes karadarbībā. Šāda pieeja nodrošina, ka Lietuva nekļūst tikai par tranzīta punktu palīdzībai, bet gan par aktīvu dalībnieku modernu aizsardzības tehnoloģiju izstrādē un uzturēšanā.

Ukrainas tehnoloģiju integrācija un ražošanas jaudas

Ukrainas aizsardzības sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis strauju tehnoloģisko lēcienu, īpaši bezpilota aparātu, elektroniskās karadarbības (EW) un pretgaisa aizsardzības sistēmu jomā. Lietuvas puse saredz šo pieredzi kā neaizstājamu resursu nacionālo spēju stiprināšanai. Lokalizējot ražošanu Lietuvā, tiek plānots nodrošināt stabilas piegādes ķēdes, kas nav atkarīgas no ārējiem loģistikas traucējumiem, un veicināt tiešu inovāciju apmaiņu starp abu valstu inženieriem.

„Mēs tiecamies Ukrainas aizsardzības rūpniecību lokalizēt Lietuvā, lai tas stiprinātu gan Lietuvas, gan Ukrainas aizsardzības spējas,” uzsvēra R. Kaunas. Šāda sadarbība ļauj pielāgot Ukrainas izstrādātos risinājumus NATO standartiem un specifiskajām Baltijas reģiona ģeogrāfiskajām un klimatiskajām prasībām. Praktiskā līmenī tas nozīmē kopuzņēmumu izveidi un tehnoloģiju licenci, kas ļaus Lietuvai pašai ražot un apkalpot sarežģītas sistēmas.

Galvenie sadarbības virzieni

Visaptveroša valsts aizsardzība un kritiskā infrastruktūra

Līdztekus rūpnieciskajai sadarbībai, Lietuvas aizsardzības ministrs akcentēja nepieciešamību pāriet no teorētiskās plānošanas uz praktisku gatavību darboties reālu krīžu un kara apstākļos. Šobrīd Lietuvas nacionālās drošības prioritāte ir visaptveroša valsts aizsardzība, kas paredz visu pieejamo resursu – gan militāro, gan civilo – mobilizāciju. Tas ietver ne tikai armijas gatavību, bet arī valsts institūciju, pašvaldību un privātā sektora spēju darboties vienotā sistēmā.

Diskusijās ar K. Budanovu tika detalizēti analizēta Ukrainas pieredze kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzībā. Ukrainas praktiskie piemēri energoapgādes un sakaru tīklu pasargāšanā no masveida raķešu un dronu uzbrukumiem sniedz vērtīgas atziņas Lietuvas drošības dienestiem. Īpaša uzmanība tiek veltīta valsts funkciju nepārtrauktības nodrošināšanai, kas ir būtisks elements sabiedrības noturības uzturēšanā ilgstoša konflikta apstākļos.

Reģionālā drošība un turpmākie soļi

Lietuvas un Ukrainas sadarbība aizsardzības industrijā var kalpot par paraugu visam NATO austrumu flangam, tostarp Latvijai un Igaunijai. Pāreja uz kopīgu ražošanu liecina par ilgtermiņa stratēģisko partnerību, kas pārsniedz tūlītējas militārās vajadzības. Tas tiešā veidā paaugstina Lietuvas militāro un rūpniecisko pašpietiekamību, samazinot atkarību no tālām piegādes ķēdēm.

Lietuvas sniegtā palīdzība Ukrainai joprojām tiks formēta, balstoties uz Ukrainas bruņoto spēku prioritārajām vajadzībām, taču jaunie ražošanas projekti Lietuvā kļūs par pastāvīgu drošības arhitektūras elementu. Nākamie soļi ietver konkrētu ražošanas vietu apzināšanu un tiesiskā rāmja sakārtošanu, lai atvieglotu Ukrainas uzņēmumu ienākšanu Lietuvas tirgū.

Original reporting by: bns

Avots: BNS