Lietuva kriminalizēs dezinformāciju: cietumsods un SIM spietu aizliegums

Lietuvas Seims pirmajā lasījumā ir atbalstījis vērienīgu piecu likumu grozījumu paketi, kuras mērķis ir ieviest kriminālatbildību par dezinformāciju un agresīva kara propagandu. Šī iniciatīva, ko virza deputāte Daiva Ulbinaite, paredz ne tikai bargākus sodus privātpersonām un platformām, bet arī vēršas pret tehnoloģiskajiem rīkiem, ko izmanto koordinētām informācijas operācijām, tostarp tā dēvētajiem “SIM spietiem”.

Likumprojekta mērķis ir stiprināt valsts informācijas vairogu, radot skaidru un efektīvu tiesisko mehānismu reakcijai uz informācijas uzbrukumiem, kas apdraud nacionālo drošību, sabiedrības noturību un uzticēšanos valsts institūcijām. Iniciatīvas autori uzsver, ka šis ir skaidrs signāls: koordinētas kampaņas, kuru mērķis ir graut konstitucionālo iekārtu, vairs netiks uzskatītas tikai par ētisku pārkāpumu, bet gan par noziegumu.

Tiesiskais ietvars cīņai pret hibrīdkaru

Jaunajā likumprojektā dezinformācija tiek definēta kā apzināti radīta, sniegta vai izplatīta nepatiesa vai maldinoša informācija. Galvenais kritērijs tās klasificēšanai kā likumpārkāpumam ir mērķis: ja šīs informācijas uzdevums ir maldināt sabiedrību, ietekmēt vēlēšanas (Seima, prezidenta, pašvaldību vai Eiropas Parlamenta), referendumus vai kaitēt nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Būtisks jauninājums ir Žurnālistu ētikas inspektora dienesta pilnvaru paplašināšana. Līdz šim sociālo tīklu platformu sadarbība bīstamas informācijas dzēšanā lielākoties balstījās uz labo gribu, kas bieži vien izpalika. Jaunie grozījumi paredz tiesības dienestam dot obligātus norādījumus platformām izņemt saturu vai bloķēt piekļuvi tam, ja tas klasificēts kā bīstama dezinformācija.

Kas ir “SIM spieči” un kāpēc tos aizliedz?

Viens no specifiskākajiem grozījumu punktiem attiecas uz tā dēvētajiem “SIM spietiem” (SIM clusters). Likumā tiek ieviests jauns jēdziens – “automatizēta abonenta identifikācijas moduļu izmantošanas iekārta”. Tā ir aparatūra, kas ļauj vienlaicīgi vai pārmaiņus pārvaldīt piecus un vairāk SIM moduļus, lai automatizēti veiktu sakaru darbības.

Šādas iekārtas bieži izmanto botu fermas, lai masveidā izplatītu viltus ziņas, reģistrētu tūkstošiem neīstu profilu sociālajos tīklos vai veiktu kiberuzbrukumus. Grozījumi paredz aizliegumu iegādāties, lietot, glabāt vai pārvadāt šādu aprīkojumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams likumīgai elektronisko sakaru darbībai. Tas dos tiesībsargājošajām iestādēm tiesisku pamatu nekavējoties pārtraukt šādu tehnisko mezglu darbību.

Atbildība: no naudas sodiem līdz cietumsodam

Likumprojektu pakete paredz diferencētu atbildības sistēmu atkarībā no pārkāpuma smaguma un sekām. Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiks iestrādāti sodi gan privātpersonām, gan juridiskām personām (platformām).

Tomēr nopietnākās izmaiņas skars Kriminālkodeksu. To plānots papildināt ar diviem jauniem pantiem, kas aptvers darbības, kuras saistītas ar informācijas agresiju vai sistēmisku sovjetisku/pārrobežu propagandas darbību. Par šādiem nodarījumiem varēs piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat pieciem gadiem. Pašlaik Lietuvas likumdošana paredz atbildību par spiegošanu vai kara noziegumu slavināšanu, taču sistēmiska dezinformācija kā rīks valsts pamatu graušanai līdz šim bija “pelēkajā zonā”.

Platformu pienākums reaģēt nekavējoties

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma papildinājumi uzliks par pienākumu sociālajiem tīkliem, video platformām un ziņu agregatoriem piemērot nevis jebkādus, bet tieši efektīvus tehniskos līdzekļus satura ierobežošanai. Praksē tas nozīmē, ka ar vienkāršu informācijas “marķēšanu” (piemēram, atzīmi, ka ziņa var būt nepatiesa) vairs nepietiks, ja valsts iestādes būs pieprasījušas tās pilnīgu izņemšanu nacionālās drošības apsvērumu dēļ.

Likumprojektu pakete sagatavota ciešā sadarbībā ar Viļņas Universitātes juristiem, Sakaru regulēšanas dienestu un citām ekspertu organizācijām. Lai gan Seimā projekts guvis plašu politisko atbalstu, tas vēl tiks detalizēti skatīts komitejās. Cīņai pret dezinformāciju Lietuvas parlamentā ir izveidota arī īpaša pagaidu grupa, kurā apvienojušies 26 deputāti no dažādām politiskajām partijām, apliecinot jautājuma prioritāti valsts drošības dienaskārtībā.

Avots: BNS