Lietuvas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LŠMPS), kas ir lielākā nozares organizācija kaimiņvalstī, savā kārtējā suvažiavime Viļņā ir pieteikusi vērienīgu pāreju uz jaunu tehnoloģisko posmu — “Skaitmenizāciju 3.0”. Šīs iniciatīvas mērķis ir ne tikai integrēt mākslīgo intelektu (MI) mācību procesā, bet arī definēt skolotāja lomu laikmetā, kad tehnoloģijas sāk pārņemt daļu no tradicionālajām pedagogu funkcijām.
Pasākums, kas norisinās izstāžu un kongresu centrā “Litexpo”, pulcē vairāk nekā 500 delegātu un augstākās valsts amatpersonas, tostarp Lietuvas premjerministri Ingu Ruginieni un izglītības, zinātnes un sporta ministri Ramintu Popoviene. Šī augstā pārstāvniecība norāda uz to, ka MI integrācija skolās vairs nav tikai teorētiska diskusija, bet gan valstiska līmeņa stratēģiskā prioritāte.
No datorizācijas līdz mākslīgā intelekta revolūcijai
Lietuvas izglītības sistēma savā attīstībā ir gājusi cauri vairākiem posmiem, ko arodbiedrības pārstāvji klasificē kā digitalizācijas viļņus. Pirmais vilnis jeb “Digitalizācija 1.0” sākās ap 2000. gadu, kad galvenais fokuss bija skolu nodrošināšana ar datoriem un pamata interneta pieslēgumu. Otrais posms — “Digitalizācija 2.0” — notika piespiedu kārtā pandēmijas laikā, kad visa sistēma burtiski vienas nakts laikā pārgāja uz attālināto mācīšanos.
Pašreizējais posms, “Digitalizācija 3.0”, tiek raksturots kā kvalitatīvs lēciens. Tas vairs nav stāsts par aparatūru vai programmatūru, bet gan par MI algoritmu izmantošanu personalizētai mācīšanai, administratīvā sloga mazināšanai un jaunu ētisko standartu ieviešanai. LŠMPS uzsver, ka Lietuva, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, pašlaik atrodas tikai diskusiju sākumposmā par MI ētiku un noteikumiem, kamēr globālie līderi jau rāda praktiskus piemērus.
Singapūras modelis un skolotāja autoritāte
Kā galvenais atskaites punkts suvažiavime tika izvēlēta Singapūras pieredze. Singapūras skolotāju savienības ģenerālsekretārs Maiks Tirumans (Mike Thiruman) tiešraidē no Singapūras iepazīstināja Lietuvas kolēģus ar to, kā tehnoloģiju lielvalsts izmanto MI, lai atbalstītu, nevis aizstātu pedagogus.
Galvenais secinājums ir skaidrs: jo vairāk mācību procesā ienāk tehnoloģijas, jo kritiskāka kļūst tieši cilvēciskā saikne. MI var palīdzēt pārbaudīt testus vai sagatavot uzdevumu variantus, taču tas nespēj aizstāt skolotāja kā mentora, iedvesmotāja un emocionālā atbalsta sniedzēja lomu. Diskusijās tika uzsvērts, ka nākotnes skolā skolotājam būs jākļūst par MI lietošanas līderi, kurš spēj kritiski izvērtēt algoritmu sniegtos rezultātus un mācīt to pašu arī skolēniem.
Stratēģiskās vadlīnijas un reģionālā sadarbība
Papildus tehnoloģiskajiem jautājumiem kongresa darba kārtībā ir arī organizatoriskas pārmaiņas. Tiek vēlēta jauna arodbiedrības vadība, apstiprināti statūtu grozījumi un nosprausti mērķi nākamajam četru gadu periodam (2026–2030).
Zīmīgi, ka pasākumā piedalās arī delegācijas no Latvijas un Igaunijas izglītības arodbiedrībām. Tas norāda uz nepieciešamību pēc vienotas Baltijas valstu pieejas MI regulējumam izglītībā. Kopīgie izaicinājumi — pedagogu novecošanās, darba slodzes pieaugums un nepieciešamība pēc nepārtrauktas kvalifikācijas celšanas — ir aktuāli visā reģionā, un kopīga stratēģija MI jautājumos varētu stiprināt Baltijas valstu konkurētspēju globālā mērogā.
Suvažiavime pieņemtie lēmumi un nospraustās vadlīnijas kalpos par pamatu turpmākajām sarunām ar Lietuvas valdību par finansējuma piešķiršanu pedagogu apmācībai un skolu infrastruktūras pielāgošanai jaunajiem digitālajiem standartiem. Galvenais uzdevums paliek nemainīgs — nodrošināt, lai tehnoloģiskais progress kalpotu izglītības kvalitātes uzlabošanai, nevis kļūtu par papildu slogu jau tā noslogotajai sistēmai.
Avots: BNS
/linkKomentāri