Lietuvas gaisa kvalitāte 2025. gadā: kurās pilsētās elpot ir vieglāk?

Lietuvas Vides aizsardzības aģentūra ir publicējusi jaunāko pārskatu par gaisa kvalitāti 2025. gadā, sniedzot ieskatu par to, kā mainījusies atmosfēras tīrība kaimiņvalsts pilsētās un reģionos. Dati liecina par stabilu situāciju: lai gan piesārņojuma līmenis dažādās vietās svārstās, kopējā ilgtermiņa tendence rāda pakāpenisku gaisa kvalitātes uzlabošanos lielākajā daļā monitoringa staciju.

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem Lietuvas teritorija gaisa kvalitātes pārvaldībai ir sadalīta trīs galvenajos segmentos: Viļņas aglomerācijā, Kauņas aglomerācijā un pārējā valsts teritorijā, kas tiek definēta kā kopējā “zona”. Šāds iedalījums ļauj precīzāk identificēt specifiskus piesārņojuma avotus un izstrādāt mērķtiecīgus pasākumus to mazināšanai.

Kur tiek veikti mērījumi?

1. gadā valsts vides monitoringa programmas ietvaros gaisa kvalitāte tika intensīvi pētīta astoņās pilsētās un rūpniecības centros, kā arī neskartās dabas teritorijās. Zemāk redzamajā tabulā apkopotas galvenās monitoringa vietas ārpus Viļņas un Kauņas:

Šie dati ir būtiski ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī kaimiņvalstīm, tostarp Latvijai, jo gaisa masas un tajās esošais piesārņojums nepazīst valstu robežas. Monitoringa rezultāti rāda, ka 2025. gadā piesārņojošo vielu koncentrācija mainījās nevienmērīgi, taču salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtisku negatīvu lēcienu nav bijis.

Galvenie piesārņojuma avoti un izaicinājumi

Neskatoties uz tehnoloģisko progresu un stingrākiem vides normatīviem, galvenie gaisa piesārņojuma cēloņi Lietuvā joprojām ir nemainīgi. Ziņojumā uzsvērts, ka vislielāko ietekmi uz iedzīvotāju elpceļu veselību un vides stāvokli atstāj:

• Transports: Automašīnu izplūdes gāzes joprojām ir dominējošais faktors pilsētās.
• Siltumenerģijas ražošana: Gan lielās centralizētās siltumapgādes sistēmas, gan privātās mājsaimniecības, kas izmanto cieto kurināmo.
• Rūpniecība un lauksaimniecība: Emisijas no lielajiem ražošanas uzņēmumiem un amonjaka izgarojumi lauksaimniecības darbu laikā.
• Pilsētvides uzturēšana: Būvdarbi, ceļu remonts un ielu tīrīšana, kas veicina putekļu (daļiņu PM10 un PM2,5) koncentrācijas palielināšanos.

Ilgtermiņa novērojumi liecina, ka gaisa kvalitāte uzlabojas, pateicoties modernākām apkures sistēmām un transporta parka atjaunošanai, tomēr pilsētu centros sastrēgumu stundās piesārņojums joprojām var sasniegt robežvērtības. Šis ziņojums kalpo kā atgādinājums, ka gaisa kvalitāte ir tieši saistīta ar ikdienas paradumiem un pilsētplānošanas efektivitāti.

Original reporting by: kedainiai

Avots: Kėdainių miesto savivaldybė