Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien Rumānijā notiekošajā Bukarestes devītnieka (B9) un Ziemeļvalstu samitā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu kritisko nepieciešamību pēc paātrinātas militārās palīdzības un ciešākas sadarbības aizsardzības inovāciju jomā. Lietuvas vadītājs uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa ne tikai tūlītēju rīcību, bet arī godīgāku finansiālo saistību sadali starp Rietumu sabiedrotajiem.
Samita laikā Nausēda norādīja, ka pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos, īpaši saistībā ar Irānas rīcību, rada nopietnus riskus novirzīt starptautiskās sabiedrības uzmanību un resursus no Ukrainas aizsardzības pret Krievijas agresiju. Viņa vēstījums bija skaidrs: Rietumi nedrīkst pieļaut fokusa maiņu, un ir jāturpina izdarīt maksimāls spiediens uz agresoru, izmantojot gan ekonomiskās sankcijas, gan stiprinot Ukrainas bruņotos spēkus.
Finansiālā sloga pārdale un Eiropas miera mehānisms
Viens no galvenajiem sarunu punktiem bija finansiālā atbalsta efektivitāte un ilgtspēja. Lietuvas prezidents atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības lēmumu par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, tomēr uzsvēra, ka ar to vien nepietiek, lai aizpildītu visas kritiskās spraugas Ukrainas aizsardzības spējās. Īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Miera mehānisma (EPF) līdzekļiem, kuru izmaksa šobrīd saskaras ar birokrātiskiem un politiskiem šķēršļiem.
Nausēda pauda cerību, ka tuvākajā laikā tiks apstiprināti atlikušie 6,6 miljardi eiro no šī fonda. Šie līdzekļi ir būtiski, lai kompensētu dalībvalstīm par Ukrainai nodoto bruņojumu un stimulētu turpmākas piegādes. Lietuvas vadītājs uzsvēra, ka finansiālā sloga sadalījumam starp sabiedrotajiem jākļūst vienmērīgākam, norādot, ka Baltijas valstis un citi reģionālie partneri bieži vien proporcionāli savam IKP sniedz ievērojami lielāku atbalstu nekā lielākās Eiropas ekonomikas.
Lietuvas tiešais militārais atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma jau ir pārsniedzis viena miljarda eiro robežu. Šogad vien Lietuva plāno piešķirt papildu 224 miljonus eiro, koncentrējoties uz Ukrainas armijas prioritārajām vajadzībām, tostarp munīciju un pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Ukrainas pieredzes integrēšana un aizsardzības inovācijas
Papildus tiešajam atbalstam, Nausēda aicināja Eiropas valstis aktīvāk pārņemt Ukrainas gūto pieredzi mūsdienu karadarbībā. Viņaprāt, Ukrainas inovācijas dronu tehnoloģijās, elektroniskajā karadarbībā un ātrajā taktisko risinājumu ieviešanā ir neatsverama mācībstunda visai NATO un ES aizsardzības industrijai.
Lai paātrinātu kopīgo ražošanu, Eiropai ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā un licencēšanas procesos. Prezidents uzsvēra, ka tehnoloģiju nodošana un kopuzņēmumu veidošana ar Ukrainas aizsardzības sektora uzņēmumiem ir stratēģiska prioritāte. Tas ne tikai palīdzētu Ukrainai kļūt pašpietiekamākai bruņojuma ražošanā, bet arī stiprinātu visas Eiropas aizsardzības industriālo bāzi.
Nākamie soļi reģionālajā drošībā
Bukarestes devītnieka un Ziemeļvalstu līderu tikšanās vēlreiz apliecināja reģionālo vienotību. Tomēr galvenais izaicinājums tuvākajos mēnešos būs nodrošināt, lai politiskie solījumi pārtaptu konkrētās piegādēs un finanšu pārskaitījumos. Lietuva un citas reģiona valstis plāno turpināt diplomātisko spiedienu ES un NATO līmenī, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu par 6,6 miljardu eiro atbloķēšanu.
Noslēgumā Nausēda uzsvēra, ka investīcijas Ukrainas aizsardzībā un inovācijās ir tiešas investīcijas visas Eiropas drošībā. Viņš aicināja sabiedrotos negaidīt nākamo krīzi, bet rīkoties proaktīvi, stiprinot militāro ražošanu un nodrošinot Ukrainai visu nepieciešamo uzvaras sasniegšanai, kas ir vienīgais veids, kā garantēt ilgtermiņa mieru kontinentā.
Avots: BNS
/linkKomentāri