Lietuvas Seima Pašnāvību un vardarbības profilakses komisija nākusi klajā ar brīdinājumu: lai gan sabiedrības spēja atpazīt vardarbību ģimenē pieaug un uzticēšanās tiesībsargājošajām iestādēm palielinās, valsts institūcijas saskaras ar nopietnām grūtībām nodrošināt kvalitatīvu palīdzību un efektīvu prevenciju visos reģionos. Galvenais izaicinājums šobrīd ir nevis ziņojumu trūkums, bet gan sistēmas nespēja tikt galā ar pieaugošo slodzi un nodrošināt ilgtermiņa drošību upuriem.
Komisijas sēdē, kurā tika vērtēta situācija valstī, deputāti uzsvēra, ka Aizsardzības pret vardarbību ģimenē likums nedrīkst palikt tikai uz papīra. Kā norādīja komisijas priekšsēdētāja Modesta Petrauskaite, parlamentārās kontroles galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai specializētā kompleksā palīdzība ir pieejama ikvienam cietušajam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, invaliditātes vai citiem specifiskiem apstākļiem.
Statistika atklāj sistēmas vājās vietas
Lietuvas Sociālās apsardzes un nodarbinātības ministrijas dati liecina par krasu ziņojumu skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā. Ja 2022. gadā policija saņēma gandrīz 19 tūkstošus ziņojumu par vardarbību tuvās attiecībās, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 33,2 tūkstošus, bet 2025. gadā – 28,3 tūkstošus. Šīs tendences eksperti skaidro nevis ar vardarbības pieaugumu kā tādu, bet gan ar to, ka upuri biežāk izvēlas neklusēt un meklēt palīdzību.
Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc palīdzības ir izgaismojis reģionālo nevienlīdzību. Kamēr lielajās pilsētās atbalsta tīkls ir salīdzinoši attīstīts, attālākos novados prevencijas pasākumi un specializētie centri bieži vien nav pietiekami pieejami. Turklāt pašreizējā statistikas vākšanas sistēma ir nepilnīga – dati tiek apkopoti tikai reizi pusgadā un nav pietiekami detalizēti, lai izvērtētu sniegtās palīdzības efektivitāti ilgtermiņā. Ministrija šobrīd strādā pie jaunas informācijas sistēmas izveides, kas ļautu pēc personas koda sekot līdzi visai sniegtajai palīdzībai un tās rezultātiem.
Izaicinājumi darbā ar personām ar invaliditāti
Īpaši satraucoša situācija vērojama saistībā ar personām ar invaliditāti, kuras cietušas no vardarbības. Šajā grupā palīdzības saņēmēju skaits ir audzis astronomiski: no 363 personām 2020. gadā līdz 1679 personām 2025. gadā. Institūcijām trūkst resursu un specifisku kompetenču, lai nodrošinātu informāciju pieejamā formātā un sniegtu atbalstu, kas pielāgots personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
Pašlaik Lietuvā darbojas 23 specializētie kompleksās palīdzības centri (SKPC), kuru finansējums ir aptuveni 3,26 miljoni eiro gadā. Komisija uzsver, ka ar šo summu vairs nepietiek, lai nodrošinātu darbinieku kvalifikācijas celšanu un efektīvu darbu ar sarežģītiem vardarbības gadījumiem.
Aizsardzības rīkojumi: vai 15 dienas ir pietiekami?
Viena no aktuālākajām problēmām ir vardarbības atkārtošanās. Pašreizējais mehānisms – policijas izsniegtais aizsardzības rīkojums jeb “orderis” – paredz, ka vardarbības veicējam uz 15 dienām jāpamet kopīgā dzīvesvieta un viņš nedrīkst kontaktēties ar upuri. Tomēr praksē šis līdzeklis bieži izrādās neefektīvs. Daudzi vardarbības veicēji rīkojuma prasības ignorē un atsakās piedalīties uzvedības maiņas programmās.
Lietuvas Seimā tagad tiek nopietni apsvērta iespēja ieviest ilgtermiņa aizsardzības rīkojumus, kas būtu spēkā vairākus mēnešus. Tāpat plānots pastiprināt atbildību par rīkojumu pārkāpšanu. Komisijas ieskatā tikai stingrāka kontrole un piespiedu dalība rehabilitācijas programmās varētu pārtraukt vardarbības apburto loku. Institūcijas atzīst, ka bez sistēmiskām izmaiņām un lielāka finansējuma būs grūti nodrošināt, lai katrs ziņojums par vardarbību beigtos ar reālu un ilgstošu drošību cietušajam.
Avots: ELTA
/linkKomentāri