Lietuva ievieš automātisko svaru kontroli: ko tas nozīmē pārvadātājiem?

Lietuvas ceļu infrastruktūras uzņēmums “Via Lietuva” ir uzsācis vērienīgu projektu, lai ierobežotu pārkrautu kravas automašīnu kustību valsts galvenajos autoceļos. Plāns paredz ieviest modernas dinamiskās svēršanas sistēmas, kas darbosies līdzīgi kā fotoradari – automātiski fiksējot pārkāpumus bez transportlīdzekļa apstādināšanas. Šis solis tieši ietekmēs arī Latvijas pārvadātājus, jo viena no pirmajām sistēmām tiks uzstādīta uz maģistrāles, kas savieno Panevēžu ar Rīgu.

Saskaņā ar “Via Lietuva” datiem, pašlaik aptuveni 25% kravas automašīnu Lietuvā pārkāpj pieļaujamo pilno masu vai asu noslodzi. Dažos gadījumos maksimālais svars tiek pārsniegts pat divas reizes, radot neatgriezeniskus bojājumus ceļu segumam un palielinot uzturēšanas izmaksas, kas gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem.

Jaunā kontroles mehānisma ieviešanas grafiks

Projekta pirmajā posmā plānots iegādāties un uzstādīt sešas augstas precizitātes dinamiskās svēršanas sistēmas. Līgumu par iekārtu piegādi plānots parakstīt līdz šī gada trešā ceturkšņa beigām, savukārt pilnvērtīga sistēmu darbība jāsāk vēlākais pēc gada.

Lietuvas satiksmes ministrs Juras Taminsks uzsver, ka šī ir “skaidra ziņa” pārkāpējiem – laiks, kad varēja nesodīti bojāt ceļus, ir beidzies. Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur kontrolei pamatā izmantoja statiskos svarus un manuālu pārbaudi, jaunās sistēmas ļaus piemērot atbildību nekavējoties un automātiski.

Tehnoloģiskais standarts un precizitāte

“Via Lietuva” izvirzījusi prasību, lai jaunās sistēmas atbilstu augstākajai A(5) precizitātes klasei saskaņā ar COST 323 rekomendācijām. Tas nozīmē, ka svari spēs precīzi noteikt transportlīdzekļa masu, tam pārvietojoties ar lielu ātrumu, un šie dati būs juridiski saistoši sodu piemērošanai.

Sistēmas tiks integrētas ceļa segumā un spēs identificēt:
1. Transportlīdzekļa kopējo masu (standarta limits Lietuvā ir 40 tonnas).
2. Atsevišķu asu noslodzi (dzenošajai asij limits ir 11,5 tonnas, pārējām – 10 tonnas).
3. Nevienmērīgu kravas sadalījumu, kas bieži ir galvenais ceļu plaisāšanas cēlonis.

Ietekme uz tranzīta plūsmu un Latviju

Latvijas loģistikas uzņēmumiem īpaši aktuāla ir sistēmas uzstādīšana uz autoceļa A10 (Panevēža–Pasvale–Rīga) 45,42 kilometrā. Šis ir viens no noslogotākajiem posmiem kravu plūsmai starp Baltijas valstīm. Kopumā pirmās sešas sistēmas tiks izvietotas šādos punktos:

• A1 Viļņa–Kauņa–Klaipēda (111,34 km un 225,67 km);
• A2 Viļņa–Panevēža (38,25 km);
• A5 Kauņa–Marijampole–Suvalki (52,94 km);
• A8 Panevēža–Aristava–Sitkūni (26,4 km);
• A10 Panevēža–Pasvale–Rīga (45,42 km).

Pašlaik Lietuvā darbojas tikai divi šādi punkti uz A1 un A6 šosejām, taču to efektivitāte ir pierādījusi nepieciešamību pēc tīkla paplašināšanas. “Via Lietuva” vadītājs Martīns Gedaminsks norāda, ka šī ir ilgtermiņa investīcija godīgā konkurencē – pārvadātāji, kuri ievēro noteikumus, vairs necietīs no tiem, kuri gūst peļņu, pārslogojot tehniku un bojājot kopējo infrastruktūru.

Plašāka iniciatīva “STOP ceļu bojāšanai”

Šis iepirkums ir daļa no šī gada sākumā izsludinātās kampaņas “STOP kelių gadinimui”. Vairāk nekā 20 valsts institūcijas, pašvaldības un biznesa asociācijas ir parakstījušas memorandu, apņemoties koordinēti stiprināt smagsvaru kontroli.

Lietuvas pusē pieaugošās ceļu remonta izmaksas ir kļuvušas par kritisku jautājumu, un automatizācija tiek uzskatīta par vienīgo efektīvo veidu, kā nodrošināt masveida kontroli bez papildu cilvēkresursu piesaistes uz ceļiem. Pārvadātājiem tas nozīmē, ka turpmāk pat neliela pārkraušanās tiks fiksēta ar tādu pašu neizbēgamību kā ātruma pārsniegšana.

Original reporting by: bns

Avots: BNS