Lietuvas politiskajā telpā uzvirmojušas asas diskusijas par iecerēto konsultatīvo referendumu, kura mērķis ir Konstitūcijā nostiprināt šauru ģimenes definīciju. Seima Liberāļu kustības frakcija un valsts vadošās amatpersonas cilvēktiesību jomā brīdina, ka pati šāda balsojuma iniciatīva sūta pazemojošu signālu ievērojamai sabiedrības daļai, radot mākslīgu hierarhiju starp “pareizām” un “nepareizām” ģimenēm.
Strīda pamatā ir priekšlikums Lietuvas pamatlikumā noteikt, ka ģimene balstās tikai un vienīgi uz vīrieša un sievietes laulību, kā arī mātišķību un tēvišķību. Lai gan iniciatīvas autori to pasniedz kā tradicionālo vērtību aizsardzību, oponenti norāda uz tālejošām sekām, kas skars ne tikai viendzimuma pārus, bet arī simtiem tūkstošu citu Lietuvas iedzīvotāju.
Hierarhija starp “vērtīgām” un “nevērtīgām” ģimenēm
Tikšanās laikā ar liberāļu frakciju Lietuvas Līdztiesības kontroliere Birute Sabatauskaite uzsvēra, ka referenduma vēstījums automātiski iedala ģimenes tajās, kuras ir valsts aizsardzības vērtas, un tajās, kuras paliek “aiz borta”. Pēc kontrolieres domām, šī iniciatīva nekādā veidā neveicina cilvēktiesību ievērošanu vai cīņu pret diskrimināciju, bet tieši pretēji – padziļina plaisu sabiedrībā.
Problēmas būtība slēpjas apstāklī, ka referenduma virzītāji tiecas klasificēt ģimenes kā “pilnas” un “nepilnas”. Šāda retorika tiek vērtēta kā aizskaroša, jo tā devalvē to cilvēku dzīvesveidu un centienus, kuri savu ikdienu nevada klasiskajā laulības modelī. Sabatauskaite norāda, ka pat ja iniciatīva tieši nevēršas pret vientuļajiem vecākiem, viņi neizbēgami izjūt negatīvo attieksmi – valsts caur šādu referendumu pasaka, ka viņu veidotā savienība nav prioritāra vai pilnvērtīga.
Vientuļie vecāki un valsts kā “ciems”
Īpaša uzmanība diskusijās tiek veltīta vientuļajām mātēm un tēviem. Kritiķi norāda uz bīstamo tendenci publiskajā telpā apgalvot, ka vientuļie vecāki prasa vairāk valsts pakalpojumu, tādējādi padarot viņus par “nastas” nesējiem. Līdztiesības kontroliere šo pieeju nodēvēja par klaju nuvertināšanu.
“Tā kā mums vairs nav tradicionālo lauku kopienu, kas vēsturiski palīdzēja ģimenēm audzināt bērnus, valstij zināmā mērā ir jākļūst par šo ‘ciemu’, kas sniedz atbalstu,” norādīja Sabatauskaite. Viņasprāt, valsts uzdevums ir nodrošināt atbalsta sistēmu visām ģimenēm, kurās aug bērni, nevis tērēt resursus ideoloģiskām definīcijām, kas daļu šo ģimeņu nostāda neizdevīgā pozīcijā.
Politiskā pretestība un Baltijas konteksts
Lietuvas Seima Liberāļu kustības frakcijas vadītāja Viktorija Čmilīte-Nilsena paudusi bažas par valdošā vairākuma mēģinājumiem ne tikai caur referendumu, bet arī dažādiem likumprojektiem nostiprināt ģimenes izpratni, kas izriet tikai no laulības. Liberāļi jau iepriekš balsojuši pret šo referenduma projektu, uzskatot to par soli atpakaļ modernas un iekļaujošas valsts attīstībā.
Šī situācija Lietuvā cieši sasaucas ar procesiem Latvijā un Igaunijā. Kamēr Igaunija ir spērusi soli uz priekšu, legalizējot viendzimuma laulības, Latvija un Lietuva joprojām atrodas asu juridisku un politisku cīņu posmā par ģimenes jēdziena definēšanu. Latvijas gadījumā Satversmes tiesas spriedumi ir skaidri norādījuši uz valsts pienākumu aizsargāt visas ģimenes, taču politiskā griba šo principu ietērpt likuma rāmjos saskaras ar līdzīgu pretestību kā kaimiņvalstī.
Referenduma iniciatīva Lietuvā kalpo kā lakmusa papīrs tam, cik gatava sabiedrība un politiskā elite ir pieņemt mūsdienu realitāti, kurā ģimenes saites nosaka rūpes un savstarpēja atbildība, nevis tikai juridisks akts vai dzimumu kombinācija.
Avots: ELTA
/linkKomentāri