Lietuvas parlaments (Seims) pēc apspriešanas ir atbalstījis būtiskus grozījumus Izglītības likumā, kas paredz fundamentālas izmaiņas tajā, kā turpmāk tiks regulēta skolēnu mācību slodze. Galvenais reformas mērķis ir centralizēt kompetences, nododot maksimālā mācību stundu skaita noteikšanu Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas rokās, tādējādi mazinot birokrātisko sadrumstalotību starp dažādām valsts institūcijām.
Līdz šim Lietuvā, līdzīgi kā daudzās citās postpadomju telpas valstīs, skolēnu slodzi un mācību procesa higiēnu stingri noteica Veselības ministrijas parakstītas higiēnas normas. Tomēr jaunā iniciatīva paredz, ka no 2026. gada 1. septembra šo funkciju pārņems izglītības nozares vadība, integrējot slodzes jautājumus tieši Vispārējās izglītības plānos.
Jauna kārtība mācību slodzes noteikšanai
Izmaiņas paredz, ka turpmāk tieši izglītības, zinātnes un sporta ministrs apstiprinās noteikumus par to, cik stundu skolā drīkst pavadīt dažāda vecuma audzēkņi. Šobrīd spēkā esošā sistēma, kurā izglītības saturu plāno viena ministrija, bet fiziskās slodzes ierobežojumus – cita, bieži radījusi neskaidrības un institucionālas domstarpības par to, kā sabalansēt mācību kvalitāti ar bērnu veselības aizsardzību.
Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministre Raminta Popoviene uzsvēra, ka šis solis ļaus vienā dokumentā apvienot visu, kas saistīts ar izglītības procesa organizēšanu un kvalitāti. Tas nozīmē, ka mācību plāni vairs netiks skatīti atrauti no skolēnu fiziskajām un mentālajām spējām izturēt noteiktu slodzi, bet gan tiks veidoti kā vienots, pedagoģiski pamatots mehānisms.
Stingrākas prasības profesionālās izglītības pedagogiem
Līdztekus slodzes regulējuma izmaiņām, Seims plāno ieviest arī stingrākas prasības personām, kuras strādā profesionālās izglītības iestādēs. Reforma paredz, ka visiem profesionālās izglītības skolotājiem būs obligāti jāiegūst pilnvērtīga pedagoga kvalifikācija.
Pašreizējā kārtība Lietuvā pieļauj, ka amata meistari vai nozaru speciālisti var strādāt par skolotājiem, apgūstot vien īstermiņa pedagoģisko un psiholoģisko zināšanu kursu. Tomēr ministrija norāda, ka ar to vairs nepietiek, lai nodrošinātu mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstošu izglītības kvalitāti. Saskaņā ar plānotajām izmaiņām, skolotājiem, kuriem šobrīd nav nepieciešamās kvalifikācijas, tiks dots četru gadu pārejas periods no darba uzsākšanas brīža, lai pabeigtu atbilstošu pedagoģisko programmu.
Statistikas dati liecina, ka šobrīd Lietuvas profesionālās izglītības sistēmā strādā aptuveni 1460 skolotāju, kuriem nav formālas pedagoga kvalifikācijas. Jaunā norma attiecībā uz pedagogu sagatavotību stāsies spēkā 2027. gada 1. septembrī.
Sistēmas pārejas periods un nākamie soļi
Šī reforma ir daļa no plašākas Lietuvas izglītības sistēmas modernizācijas, kuras mērķis ir padarīt mācību procesu elastīgāku un labāk pielāgotu mūsdienu izaicinājumiem. Lai gan pēc apspriešanas Seimā likumprojekts guva vienprātīgu atbalstu, tas vēl nav galīgais lēmums. Lai jaunās normas kļūtu par likumu, parlamentam būs jābalso vēlreiz galīgajā lasījumā.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas varētu kalpot par piemēru arī kaimiņvalstīm, tostarp Latvijai, kur diskusijas par skolēnu pārslodzi un nepieciešamību pēc kvalificētiem profesionālās izglītības skolotājiem joprojām ir aktuānas. Lietuvas pieeja – uzticēt slodzes regulēšanu izglītības ekspertiem, nevis tikai mediķiem – iezīmē pāreju uz holistisku skatījumu uz bērna attīstību skolas vidē.
Avots: ELTA
Komentāri