Lietuvas parlaments (Seims) ir uzsācis izskatīt vērienīgu iniciatīvu, kas varētu būtiski mainīt vēsturisko ēku un kultūras mantojuma objektu uzturēšanas ekonomiku. Piedāvājums paredz atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) tos privātos kultūras mantojuma objektus, kuros tiek nodrošināta aktīva un publiski pieejama kultūras darbība. Šāds solis tiek pamatots ar nepieciešamību atbalstīt muižu un piļu īpašniekus, kuriem vēsturisko kompleksu uzturēšana prasa milzīgus ieguldījumus.
Likumprojekta autors, Seima Liberāļu kustības frakcijas pārstāvis Simons Kairis, uzsver, ka privātajiem īpašniekiem muižu vai citu Lietuvas kultūras mantojuma objektu saglabāšana ir ārkārtīgi dārga. Pēc viņa teiktā, nodokļu atvieglojums ļautu īpašniekiem koncentrēt finanšu resursus tam, kas ir vissvarīgākais: objektu atjaunošanai, uzturēšanai un kultūras dzīvības nodrošināšanai to telpās. Pašlaik Lietuvas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā atvieglojumi nav skaidri definēti, un pašvaldības tos praktiski nepiemēro, radot papildu finansiālo spiedienu uz vēsturisko ēku saimniekiem.
Jauni pienākumi pret nodokļu atlaidi
Ierosinātās izmaiņas nav vienpusējs dāvinājums īpašniekiem. Lai saņemtu nodokļa atlaidi, kultūras mantojuma objektu saimniekiem būtu jāuzņemas konkrētas saistības. Plāns paredz obligātu aizsardzības līgumu slēgšanu, ar kuriem īpašnieki apņemtos stingri ievērot mantojuma aizsardzības prasības, nodrošināt pastāvīgu objektu uzraudzību un savlaicīgi veikt nepieciešamos konservācijas vai restaurācijas darbus.
Šāda pieeja maina valsts un privātā sektora attiecību modeli mantojuma saglabāšanā. Tā vietā, lai valsts tikai kontrolētu un sodītu par noteikumu neievērošanu, tā piedāvā ekonomisku stimulu, kas padara vēsturiskā īpašuma uzturēšanu par ilgtspējīgāku nodarbi. Tas ir īpaši aktuāli objektos, kas atrodas reģionos, kur uzturēšanas izmaksas bieži vien pārsniedz jebkādu iespējamo komerciālo atdevi.
Kultūras misija pret komerciālo darbību
Lietuvas Piļu un muižu asociācijas prezidents Gintars Kaross norāda, ka pašreizējā nodokļu politika nevis veicina, bet drīzāk kavē kultūras attīstību lauku apvidos. Daudzos gadījumos muižas ir vienīgie kultūras centri savā apkārtnē, pildot sabiedriski nozīmīgu funkciju. Kaross uzsver, ka muižās parasti netiek veikta peļņas gūšanai orientēta komercdarbība, bet gan tiek īstenota kultūras misija.
Kultūras mantojums ir kopēja vērtība, un, ja privātais sektors uzņemas rūpes par tā saglabāšanu, valstij būtu jānodrošina labvēlīga vide šīs misijas veikšanai. Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka nodokļu atvieglojums kļūs par katalizatoru vēl aktīvākai kultūras dzīvei – koncertiem, izstādēm un izglītojošiem pasākumiem muižu un piļu ansambļos, tādējādi veicinot arī vietējo tūrismu un reģionālo identitāti.
Likumdošanas process un perspektīvas
Seims pēc pirmā lasījuma ir paudis atbalstu šim priekšlikumam, taču priekšā vēl ir detalizēta izskatīšana komitejās un galīgais balsojums. Diskusijas par šo tēmu Lietuvā atspoguļo plašāku Eiropas tendenci meklēt jaunus veidus, kā saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu laikā, kad valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti.
Ja likuma grozījumi tiks pieņemti, tie varētu kalpot par paraugu arī citām Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, kur vēsturisko muižu un piļu īpašnieki saskaras ar līdzīgām problēmām – augstām uzturēšanas izmaksām un nepieciešamību rast līdzsvaru starp ēkas vēsturisko vērtību un tās mūsdienu funkciju. Lietuvas piemērs rāda, ka nodokļu politika var būt efektīvs instruments, lai ne tikai saglabātu sienas, bet arī iedvestu tajās dzīvību.
Avots: ELTA
Komentāri