Lietuvas parlamentā (Seimā) iesniegti grozījumi Dārzkopības biedrību likumā, kas paredz atjaunot iepriekšējo kārtību un ļaut dārza sklypos būvēt līdz pat 80 kvadrātmetru plašas mājas bez īpašas būvatļaujas saņemšanas. Šī iniciatīva nāk kā reakcija uz nesenajām izmaiņām, kas ievērojami sarežģīja mazo mājokļu būvniecību, radot papildu finanšu un birokrātisko slogu iedzīvotājiem.
Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas biedrs un Seima Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Lins Jonauks (Linas Jonauskas) ierosina atgriezties pie regulējuma, kas kaimiņvalstī bija spēkā līdz 2024. gada novembrim. Saskaņā ar jauno priekšlikumu, vienstāva dzīvojamām mājām un dārza mājām, kuru platība nepārsniedz 80 kvadrātmetrus un augstums – 8,5 metrus, vairs nebūtu nepieciešama būvatļauja. Šobrīd spēkā esošā stingrā kārtība pieļauj bezatļauju būvniecību tikai ēkām līdz 50 kvadrātmetriem un ne augstākām par 5 metriem.
Šis jautājums ir aktuāls ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā, kur dārzkopības kooperatīvi un vasarnīcu rajoni arvien biežāk kļūst par pastāvīgu dzīvesvietu jauno ģimeņu un pilsētnieku vidū, kuri meklē ekonomiski pieejamākas alternatīvas dārgajiem pilsētas dzīvokļiem.
Birokrātijas mazināšana kā prioritāte
L. Jonauks uzsver, ka pašreizējie ierobežojumi ir radījuši lieku administratīvo slogu. Pēc viņa teiktā, projekta izstrāde un saskaņošana, kas nepieciešama ēkām virs 50 kvadrātmetriem, iedzīvotājiem var izmaksāt vairāk nekā 5000 eiro. Turklāt saskaņošanas procesi pašvaldībās un citās institūcijās bieži vien ievelkas no vairākiem mēnešiem līdz pat gadam, attālinot brīdi, kad cilvēki var ievākties savā mājoklī.
“Šodien dārzi jau sen vairs nav tikai vasaras atpūtas vieta. Daudziem cilvēkiem tā kļūst par pastāvīgu dzīvesvietu. Jaunās ģimenes un cilvēki ar mazākiem ienākumiem augsto mājokļu cenu dēļ pilsētās pārceļas dzīvot tālāk no centriem, uz dārzkopības biedrībām. Tāpēc valstij ir nevis jāapgrūtina, bet gan jāpalīdz cilvēkiem ātrāk un vienkāršāk radīt savu mājokli,” norāda parlamentārietis.
Reģionālā pieredze un mājokļu pieejamība
Lietuvas parlamenta deputāts savu priekšlikumu pamato arī ar kaimiņvalstu, tostarp Latvijas, Igaunijas un Polijas pieredzi. Viņaprāt, reģionā vērojama tendence atvieglot administratīvās prasības tieši mazajiem mājokļiem, lai veicinātu privāto apbūvi un risinātu mājokļu pieejamības krīzi.
Atgriešanās pie 80 kvadrātmetru robežas ļautu iedzīvotājiem būvēt pilnvērtīgas divu vai trīs istabu mājas, kas ir piemērotas dzīvošanai visa gada garumā, neiesaistoties dārgā un laikietilpīgā būvniecības dokumentācijas kārtošanā. Tas īpaši būtiski ir reģionos ap lielajām pilsētām, kur zemes cenas dārzkopības kooperatīvos joprojām ir ievērojami zemākas nekā apbūves gabaliem ciematos vai pilsētu teritorijās.
Nākamie soļi likumdošanas procesā
Iesniegtie grozījumi Sodininkų bendrijų (Dārzkopības biedrību) likumā tagad tiks skatīti Seima komitejās. Ja parlamenta vairākums atbalstīs šo iniciatīvu, sagaidāms, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā jau tuvākajā laikā, atvieglojot dzīvi tūkstošiem Lietuvas iedzīvotāju, kuri plāno būvniecību vai savu īpašumu legalizāciju.
Eksperti norāda, ka šāds solis varētu dot impulsu arī būvniecības nozarei, jo īpaši koka karkasa un moduļu māju ražotājiem, kuru piedāvājumā tieši 60–80 kvadrātmetru mājas ir viens no pieprasītākajiem segmentiem. Vienlaikus tas kalpo kā signāls arī Latvijas likumdevējiem izvērtēt, vai pašreizējie būvniecības atvieglojumu griesti ir atbilstoši mūsdienu ekonomiskajai situācijai un iedzīvotāju vajadzībām pēc pieejama mājokļa.
Avots: BNS
Komentāri