Lietuvas azartspēļu tirgus sasniedz 274 miljonus: vai prevencija spēs tikt līdzi?

Lietuvas azartspēļu tirgus turpina strauju ekspansiju, 2025. gadā sasniedzot 274 miljonu eiro kopējos ieņēmumus (GGR). Tomēr šis finansiālais uzplaukums nes līdzi nopietnus sociālos riskus, kas likuši Seima Priklausomybių prevencijos komisijai celt trauksmi par nepietiekamo atkarību profilakses sistēmu. Kamēr nozares peļņa un nodokļu iemaksas aug divciparu skaitļos, valsts prevencijas mehānismi joprojām atpaliek, radot bažas par sabiedrības veselību ilgtermiņā.

Lietuvas parlamenta (Seima) Priklausomybių prevencijos komisijas un Budžeta un finanšu komitejas kopīgajā sēdē prezentētie dati iezīmē skaidru ainu: azartspēles Lietuvā ir kļuvušas par plaši pieejamu un sociāli pieņemtu nodarbi, kurā iesaistās līdz pat piektdaļai iedzīvotāju, bet loterijās – pat 70%.

Straujš tirgus pieaugums un nodokļu ieņēmumi

Finansiālie rādītāji liecina par stabilu nozares izaugsmi. 2025. gadā Lietuvā darbojās divpadsmit licencēti azartspēļu uzņēmumi, kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu gan fiziskās lokācijās (kazino, spēļu automātu zālēs, likmju punktos), gan tiešsaistē.

Šis pieaugums nodrošina ievērojamus līdzekļus valsts budžetā, taču eksperti norāda, ka ekonomiskais ieguvums ir rūpīgi jāizvērtē pret sociālajām izmaksām, ko rada azartspēļu atkarība.

Atkarības riski un pašatteikušos personu reģistrs

Lietuvas Azartspēļu uzraudzības dienesta (LPT) dati atklāj satraucošu tendenci: aptuveni 2% spēlētāju saskaras ar nopietnām problēmām, bet vēl 8,6% iedzīvotāju piemīt riskanta uzvedība vai tieksme uz problemātisku spēlēšanu.

Īpaši spilgti problēmas mērogu ilustrē Pašatteikušos personu reģistrs. Līdz 2026. gadam tajā fiksēti vairāk nekā 91 000 iesniegumu, bet aktīvi spēkā esošo lūgumu skaits pārsniedz 21 000. Vidēji katru dienu tiek saņemti aptuveni 50 jauni iesniegumi no personām, kuras apzinās savu nespēju kontrolēt tieksmi spēlēt.

“Ja 21 tūkstotis cilvēku reģistrējas, jo vairs nevēlas spēlēt – mēs vairs nevaram izlikties neredzam šo problēmu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs prof. dr. Saulius Čaplinskas. Viņam piebalsoja Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Aļģirds Sīss (Algirdas Sysas), norādot, ka šis ir “ļoti nopietns signāls”, jo azartspēļu problēma skar ne tikai pašu spēlētāju, bet arī viņa ģimeni un apkārtējo vidi.

Jaunieši un slēptie draudi videospēlēs

Lielākās bažas rada tendences jauniešu vidū. Lai gan oficiālais vecuma ierobežojums azartspēlēm Lietuvā ir 21 gads, pētījumi rāda, ka spēlēšanas paradumi sāk veidoties daudz agrāk. Nepilngadīgajiem ir viegli pieejamas loterijas un tiešsaistes videospēles, kurās integrēti azartspēļu elementi, piemēram, tā dēvētās “lobių skrynelės” (loot boxes).

Šīs “dārgumu lādes” ir īpaši populāras 11–16 gadus vecu bērnu vidū. Dati liecina, ka 23% bērnu ir maksājuši reālu naudu par šīm lādēm, lai saņemtu nejaušas balvas. Šis process sniedz azartspēlēm raksturīgo satraukumu un veido psiholoģisku pamatu vēlākai atkarībai.

Prevencijas finansējuma disbalanss

Viens no asākajiem diskusiju punktiem ir milzīgā atšķirība starp nozares mārketinga izdevumiem un valsts atvēlēto finansējumu prevencijai. 2024. gadā azartspēļu un loteriju tirgus dalībnieki reklāmai iztērēja 17,7 miljonus eiro. Turpretim valsts komunikācijas kampaņām un profilaksei atvēlēja vien aptuveni 500 000 eiro.

Pašlaik Lietuvā prevencija tiek raksturota kā fragmentāra. Lai gan kopš 2019. gada darbojas prevencijas rīcības plāns, pasākumi bieži tiek īstenoti atsevišķi, bez vienotas stratēģijas. Veselības ministrijas dati rāda, ka 2025. gadā diagnosticēti 139 patoloģiskas azartspēļu spēlēšanas gadījumi, un pieprasījums pēc palīdzības atkarību centros ir dubultojies – no 3% līdz 6% no visiem pacientiem.

Turpmākie soļi paredz jaunas, kompleksas programmas izstrādi, kas apvienotu izglītošanu, agrīno diagnostiku un pieejamāku psiholoģisko palīdzību. Galvenais mērķis ir panākt, lai prevencijas sistēmas attīstība beidzot sāk apsteigt azartspēļu tirgus pieauguma tempus.

Avots: ELTA