Lietuvas IKP prognoze celta līdz 3,2%, bet inflācija — 5%

Autors: y37.lv starptautisko ziņu redakcija

Lietuvas ekonomika šogad varētu augt par 3,2% — ievērojami straujāk nekā vasarā prognozētie 2,6%. Taču mājsaimniecībām šis kāpums automātiski nenozīmē tikpat lielu labklājības uzlabojumu: “OP Corporate Bank” vienlaikus paaugstinājusi inflācijas prognozi no 4,5% līdz 5%.

Galvenais izaugsmes balsts ir patēriņš. Lietuvas iedzīvotāji tērē vairāk, jo pieaug reālie ienākumi un algas, bet papildu impulsu šogad devusi no pensiju fondiem izņemtā nauda. Šī kombinācija palīdz uzņēmumiem vairāk nopelnīt vietējā tirgū laikā, kad ražošana un eksports sāk zaudēt tempu.

Paaugstinātā prognoze neattiecas vienādi uz visām mājsaimniecībām

“OP Pohjola” vecākais ekonomists Joona Widgrens norāda, ka Lietuva jau septīto gadu saglabā straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā. Tas ir būtisks rezultāts sarežģītos ģeoekonomiskajos apstākļos, tomēr kopējais IKP kāpums pats par sevi nepierāda, ka katras ģimenes pirktspēja aug.

Lietuvā cenu pieaugums ir straujākais no trim Baltijas valstīm. Tādēļ algu un citu ienākumu kāpuma praktiskais ieguvums būs atkarīgs no tā, vai tie palielinās ātrāk par mājsaimniecības ikdienas izdevumiem. Īpaši jūtīgas ir enerģijas un degvielas izmaksas, kuras uztur Tuvo Austrumu konflikta izraisītā nenoteiktība naftas un gāzes tirgū.

Patēriņu stiprina ienākumi un pensiju fondu nauda

Sezonāli izlīdzinātais Lietuvas iedzīvotāju patēriņš šogad gandrīz sasniedzis deviņus miljardus eiro ceturksnī. Tas ir aptuveni tikpat, cik Latvijā un Igaunijā kopā, kur attiecīgie apjomi ir gandrīz pieci un četri miljardi eiro.

“OP Corporate Bank” Lietuvas filiāles vadītāja Leda Iržikevičiene skaidro, ka vasarā iedzīvotāji patēriņam novirzījuši tādu ienākumu daļu, kāda bija raksturīga 2010.–2020. gada periodam pirms pandēmijas. Citiem vārdiem, tēriņi ir pietuvojušies ilgtermiņa tendencei pēc gadiem, kuros ģeopolitiskā spriedze, krīzes un nedrošība mudināja veidot lielākus uzkrājumus.

Tomēr daļa kāpuma saistīta ar no pensiju fondiem izņemtiem līdzekļiem, tādēļ banka to uzskata par īslaicīgu stimulu. Vienreiz nonākot mājsaimniecību rīcībā, šī nauda var palielināt pirkumus konkrētā periodā, taču nevar ilgstoši uzturēt tādu pašu patēriņa pieauguma tempu.

Arī salīdzinājums ar Eiropas Savienību rāda, ka starp strauju ekonomikas izaugsmi un sasniegto dzīves līmeni saglabājas atšķirība. Faktiskais individuālais patēriņš uz vienu Lietuvas iedzīvotāju, izteikts pirktspējas standartā, ir 87% no ES vidējā līmeņa. Latvijā tas sasniedz 73%, bet Igaunijā — 74%.

Latvijai izaugsmi balsta iekšējais pieprasījums

Latvijas šā gada IKP pieauguma prognoze palielināta no 2% līdz 2,5%, bet nākamajam gadam saglabāta 3% līmenī. Vienlaikus šā gada inflācijas aplēse samazināta līdz 3,5%, nākamgad paredzot 2,5%.

Latvijas rezultātus balsta gan mājsaimniecību, gan valdības pieprasījums, tostarp lielāki aizsardzības ieguldījumi. Igaunijā privātais patēriņš atgūstas līdz ar ienākumu pieaugumu, bet eksporta pieprasījumu atbalsta ekonomikas aktivizēšanās Somijā. Tādējādi visās trīs valstīs izaugsmes avoti atšķiras, un Lietuvas augstākais temps nav tieši pārnesams uz Latvijas situāciju.

Nākamgad izaugsme kļūs lēnāka

Lietuvas IKP pieaugums nākamgad tiek prognozēts 2% apmērā, nevis iepriekš gaidītie 2,5%. Inflācijai vajadzētu samazināties līdz 3%, tomēr arī šī aplēse ir augstāka par vasarā prognozētajiem 2,5%.

Ārējā vide dod pretrunīgus signālus. Pasaules tirdzniecība gada laikā augusi par 7,6%, un ar mākslīgā intelekta attīstību saistītās investīcijas turpina veicināt globālo ekonomiku. Tajā pašā laikā Lietuvas ražošanas apjomi pēc spēcīga gada sākuma sarūk, bet eksports palēninās.

Banka sagaida pakāpenisku naftas cenu mazināšanos, ja rudenī tiks atjaunota kustība caur Hormuza šaurumu, taču tas ir nosacīts scenārijs. Ja enerģijas un degvielas cenas ziemā saglabāsies augstas, tās spiedīs gan uzņēmumu izmaksas, gan mājsaimniecību budžetus. Tāpēc 3,2% IKP pieaugums liecina par noturīgu ekonomisko aktivitāti, bet iedzīvotāju finansiālo situāciju izšķirs reālo ienākumu kāpums pēc 5% inflācijas ietekmes.

Avots: Vartotojų teisės