Pārtikas PVN efekts: kas Latvijā kļuvis lētāks visvairāk

Sagatavoja y37.lv redakcija, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes cenu monitoringu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2026. gada jūlija pārbaužu datiem.

Piena cena mēnesī samazinājusies par 8,43% — vairāk nekā teorētiski gaidāmais 7,44% kritums pēc PVN likmes maiņas no 21% uz 12%. Arī maizes, olu un mājputnu gaļas cenu samazinājums sasniedzis vai pārsniedzis nodokļa izmaiņas radīto efektu.

Centrālā statistikas pārvalde salīdzināja cenas 2026. gada 1. jūnijā un 1. jūlijā trīs lielajos mazumtirdzniecības tīklos — Rimi, Maxima un Lidl. Rezultāti rāda, ka pirmajā mēnesī PVN samazinājums nonācis līdz pircējiem, tomēr tik īss novērojumu periods vēl neļauj spriest par cenu noturību ilgtermiņā.

Piens lētāks par 8,43%, pārējās grupas — vismaz par 7,56%

Ja preces cena bez nodokļa nemainās, PVN samazināšanai no 21% līdz 12% gala cena teorētiski būtu jāsamazina aptuveni par 7,44%. Visās četrās novērotajās produktu grupās faktiskais kritums bijis lielāks, lai gan atšķirība olām ir tikai 0,12 procentpunkti.

Šie rādītāji ir produktu grupu vidējās izmaiņas, nevis garantēts samazinājums katrai precei vai iepakojumam. Atsevišķa zīmola cenu var ietekmēt tā sākotnējā cena, akcija vai tirgotāja piedāvājums.

Ietaupījums mājsaimniecībām atkarīgs no iepirkumu groza

Dati apliecina zemākas cenas veikalu plauktos, taču avots nesniedz mājsaimniecības vidējo ietaupījumu eiro. Tā aprēķināšanai būtu jāzina, cik daudz piena, maizes, olu un mājputnu gaļas konkrētais pircējs iegādājas un kuras preces izvēlas.

Mazumtirdzniecības apjoms jūlijā pēc pašreizējās prognozes varētu būt par 4% lielāks nekā 2025. gadā. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Jānis Dubults norādījis, ka atsevišķos veikalu tīklos mājputnu gaļas realizācija mēneša laikā augusi par 15–38%, bet kāpums novērots arī pārējās PVN pilotprojektā iekļautajās grupās.

Šie pārdošanas dati norāda uz lielāku pieprasījumu, taču nepierāda, ka katra mājsaimniecība pērk vairāk vai ka pieaugumu izraisījis tikai PVN. Avotā nav sniegts vienots visu tirgotāju pārdošanas apjomu salīdzinājums.

Cenu monitorings aptver trīs lielākos veikalu tīklus

Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins balstīts Rimi, Maxima un Lidl datos. Tas sniedz plašu ieskatu lielo mazumtirgotāju cenu kustībā, tomēr neaptver katru Latvijas veikalu, tirgu vai nelielo tirgotāju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jūlijā veica 74 pārbaudes visā Latvijā. Uzreiz pēc jaunās likmes stāšanās spēkā neatbilstības tika atrastas sešās no pirmajām 55 pārbaudītajām tirdzniecības vietām, bet vēlākajās pārbaudēs tās praktiski vairs netika konstatētas. PTAC direktores Zaigas Liepiņas vērtējumā tirgotāju vairākums 12% PVN likmi ieviesis korekti.

Atsevišķā PTAC sociālo mediju aptaujā piedalījās 156 respondenti. Vairāk nekā 38% visvairāk pamanījuši piena cenu samazinājumu, vairāk nekā 28% — olu, bet 23,8% — maizes cenu kritumu. Šī aptauja atspoguļo dalībnieku pieredzi, taču tās rezultāti nav pielīdzināmi CSP veiktajam cenu monitoringam.

Ilgāks cenu efekts vēl nav izmērīts

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pirmā mēneša rezultātus minējis kā pamatu iniciatīvas turpināšanai un pakāpeniskai paplašināšanai uz citām pārtikas grupām. Vairāk nekā 91% PTAC sociālo mediju aptaujas dalībnieku šādu paplašināšanu atbalstīja, visbiežāk nosaucot sieru, biezpienu un krējumu.

Tas pagaidām ir atbalsts un politisks nodoms, nevis avotā apstiprināts lēmums par citām produktu grupām. Viena mēneša salīdzinājums arī neparāda, vai pašreizējais cenu līmenis saglabāsies turpmākajos mēnešos.

PTAC aicina pircējus pārbaudīt čekā norādīto PVN likmi un cenu. Ja rodas aizdomas par neatbilstību, vispirms jāvēršas pie tirgotāja, bet neatrisinātā gadījumā informācija jānodod PTAC.

Avots: Latvian Consumer Rights Centre News