Lietuvas pierobežā investē 28 miljonus eiro elektrotīklu “apslēpšanai”

Lietuvas energoapgādes operators “Energijos skirstymo operatorius” (ESO) šogad uzsācis vērienīgu projektu Utenas apriņķī, investējot 28 miljonus eiro elektrotīkla infrastruktūras modernizācijā. Šī stratēģiskā soļa galvenais mērķis ir padarīt tīklu izturīgāku pret dabas stihijām, kas pēdējos gados kļuvušas par galveno iemeslu elektroapgādes traucējumiem mežainajos reģionos. Projekta ietvaros plānots izbūvēt 340 kilometrus jaunu kabeļu līniju, kas lielākoties tiks ieraktas zemē, tādējādi aizstājot nedrošos gaisa vadus.

Utenas apriņķis, kas robežojas ar Latviju, šogad saņem aptuveni desmito daļu no visām ESO plānotajām investīcijām Lietuvā. Kā norāda uzņēmuma vadītājs Renaldas Radvila, prioritāte tiek piešķirta tiem posmiem, kur modernizācija sniegs vislielāko kvalitatīvo lēcienu klientiem. Mežainos apvidos, kur koki bieži lūst uz vadiem, kabeļu ierakšana zemē vairs nav tikai izvēle, bet gan nepieciešamība.

Kāpēc mežainajos apvidos gaisa vadus aizstāj kabeļi?

Kabeļu tīkla paplašināšana ir viena no svarīgākajām tīkla modernizācijas prioritātēm. Zemē ierakti kabeļi nozīmē mazāk pārrautu vadu, retākus atslēgumus un ātrāku energoapgādes atjaunošanu avāriju gadījumos. Dati liecina, ka kabeļu tīkla īpatsvars Lietuvā gada laikā pieaudzis no 36% līdz 39%, un tas tieši korelē ar bojājumu skaita samazināšanos.

Īpaši iespaidīgi ir efektivitātes rādītāji: vidējais elektroapgādes traucējumu ilgums vienam klientam gadā (SAIDI rādītājs) ESO tīklā ir samazinājies vairāk nekā četras reizes – no 399 minūtēm līdz 75 minūtēm. Tas pierāda, ka mērķtiecīga gaisa vadu nomaiņa pret kabeļiem mežainās teritorijās ir visefektīvākais veids, kā cīnīties ar klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.

Zarasu un Molētu rajoni – prioritāte pierobežas zonā

Lielākā daļa rekonstrukcijas darbu notiks mežainajos Zarasu un Molētu rajonos, kas atrodas tiešā Latvijas pierobežas tuvumā. Zarasu rajonā tīkla modernizācija skars Zarasu, Dusetu, Turmantas un Imbradas pagastus. Savukārt Molētu rajonā darbi plānoti Alantas, Dubingju, Giedraiču un citās apkaimēs. Šie darbi tieši uzlabos elektroapgādes drošību vairāk nekā 12 tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un uzņēmumu.

Zarasu rajona mēre Nijole Guobiene uzsver, ka uzticama elektroapgāde ir kritiski svarīga reģiona dzīvildzei. Attālākos mežu apvidos dzīvo daudz vecāka gadagājuma cilvēku, zemnieku un jauno ģimeņu, kurām elektrības stabilitāte sniedz drošības sajūtu. Bez stabila tīkla reģioni zaudē savu pievilcību gan iedzīvotāju, gan investoru acīs.

Investīcijas kā reģiona ekonomiskās izaugsmes dzinulis

Papildus esošā tīkla uzlabošanai, aptuveni 10,8 miljoni eiro tiks novirzīti jaunu klientu pieslēgšanai un jaudas palielināšanai. Tas ir būtiski, jo Utenas rietumu daļā un virzienā uz Kauņu strauji attīstās jauni privātmāju kvartāli. Plānots, ka tuvākajos gados šajā zonā parādīsies simtiem jaunu patērētāju, tostarp “ražojošie patērētāji”, kuri uzstāda saules paneļus.

Viens no lielākajiem atsevišķajiem projektiem ir 10 kV gaisa līnijas modernizācija no Zarasu apakšstacijas. Šī līnija pēdējo piecu gadu laikā koku gāšanās dēļ tikusi atslēgta 11 reizes. Tagad 11 kilometri šīs līnijas tiks pārcelti zem zemes, nodrošinot stabilu strāvu 207 klientiem, kuri iepriekš regulāri saskārās ar dīkstāvēm.

Līdzīga situācija ir Molētu rajonā, kur Dubingju apakšstacijas līnija pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojusi pat 20 atslēgumus. Šāda statistika skaidri norāda, ka bez radikālas infrastruktūras maiņas reģiona attīstība būtu apgrūtināta. Investīcijas elektrotīklā šodien ir pamats tam, lai rītdienas vētras vairs neatstātu tūkstošiem mājsaimniecību tumsā.

Original reporting by: elta

Avots: ELTA