Limbažu novada skolu tīkla nākotne: jaunais finansēšanas modelis un pašvaldības izaicinājumi
Limbažu novada pašvaldībai tuvākajos gados būs jāpieņem izšķiroši lēmumi par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju, lai pielāgotos jaunajam valsts finansēšanas modelim “Programma skolā”. No 2026. gada 1. septembra valsts finansējums pedagogu algām būs tieši piesaistīts skolēnu skaitam klasēs, kas rada tiešus riskus mazajām novada skolām. Ja izglītības iestāde nesasniegs noteiktos ilgtspējas kritērijus, finansējuma starpība būs jāsedz no pašvaldības budžeta vai arī jālemj par skolas pakāpes maiņu.
Būtība īsumā
- Jaunais modelis: Valsts pilnā apmērā finansēs tikai tās skolas, kas atbilst minimālajam skolēnu skaitam klašu grupās.
- Finansiālais risks: 1.–9. klašu posmā trūkstošais finansējums būs jāsedz pašvaldībai; 10.–12. klašu posmā nepietiekama skolēnu skaita gadījumā valsts finansējums var tikt pārtraukts pilnībā.
- Termiņi: Iespējamās izmaiņas skolu statusā stāsies spēkā ne agrāk kā 2027. gada 1. septembrī.
- Iesaiste: Pašvaldība uzsākusi konsultācijas ar pedagogiem un vecākiem Lādezerā, Vidrižos, Staicelē, Pālē un Liepupē.
Finansiālais slogs un kritēriji klašu grupām
Ministru kabineta apstiprinātais modelis “Programma skolā” paredz stingru sasaisti starp skolēnu skaitu un valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai. Šī reforma ir vērsta uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu, taču Limbažu novadam tas nozīmē nepieciešamību kritiski izvērtēt katras skolas rentabilitāti un nākotnes perspektīvas.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, pamatizglītības posmā (1.–9. klase) valsts finansējums tiks piešķirts proporcionāli bērnu skaitam. Ja klase būs mazāka par noteikto normatīvu, pašvaldībai būs jāizvēlas – vai nu dotēt skolu no saviem līdzekļiem, vai arī veikt reorganizāciju. Savukārt vidusskolas posmā (10.–12. klase) nosacījumi ir vēl stingrāki: ja netiek izpildīti minimālie skolēnu skaita kritēriji, valsts finansējums pedagogu algām netiks piešķirts vispār, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar skolu pieejamību pierobežā vai retāk apdzīvotās vietās.
Šāda pieeja faktiski deleģē atbildību par mazo vidusskolu uzturēšanu vietējām varām, liekot tām sabalansēt budžeta iespējas ar iedzīvotāju vēlmēm saglabāt izglītību tuvu dzīvesvietai. Limbažu novada pašvaldība jau februārī un martā informēja iedzīvotājus par demogrāfiskajām tendencēm, kas liecina par nepieciešamību pārskatīt izglītības pakāpes atsevišķās vietās.

Konsultācijas ar vietējām kopienām un skolu vadību
Lai nodrošinātu caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu, Limbažu novada Izglītības pārvalde šobrīd veic padziļinātu datu analīzi. Tiek vērtēts ne tikai skolēnu skaits, bet arī infrastruktūras stāvoklis, telpu kapacitāte un skolēnu mobilitātes iespējas – cik ērti un ātri bērni varēs nokļūt uz citām izglītības iestādēm, ja tiks mainīts viņu pašreizējās skolas statuss.
Pašvaldība ir plānojusi plašu konsultāciju ciklu, lai uzklausītu iesaistīto pušu viedokļus. Tikšanās paredzētas šādās izglītības iestādēs:
* Lādezera pamatskolā;
* Vidrižu pamatskolā;
* Staiceles pamatskolā;
* Pāles pamatskolā.
Papildus tam diskusijas notiks arī ar Limbažu Valsts ģimnāzijas un Limbažu vidusskolas pedagoģisko personālu un vecākiem. Pirmā šāda veida tikšanās jau aizvadīta 7. maijā Liepupes pamatskolā. Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Agnese Smalkā-France sarunā ar vecākiem uzsvēra, ka pašvaldībai ir svarīgi dzirdēt gan pedagogu bažas, gan vecāku priekšlikumus, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu, kas nepasliktinātu izglītības pieejamību.

Līdzīgas reformas un atbalsta mehānismi tiek ieviesti arī citos reģionos. Piemēram, Rēzeknes skolēni saņems papildu atbalstu mācību turpināšanai, kas kalpo kā piemērs tam, kā pašvaldības cenšas mazināt pārmaiņu radīto spiedienu uz ģimenēm.
Reorganizācijas termiņi un turpmākie soļi
Limbažu novada pašvaldības dome jau 2025. gada 27. novembrī pieņēma konceptuālu lēmumu par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Šis lēmums kalpo kā ceļa karte sistēmas optimizācijai līdz pat 2027./2028. mācību gadam.
Svarīgi atzīmēt, ka 2026./2027. mācību gadā novadā vēl tiks saglabāts esošais skolu tīkls bez radikālām izmaiņām. Tas tiek darīts, lai dotu laiku gan skolām, gan ģimenēm pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Jebkuras izmaiņas izglītības pakāpēs vai iestāžu statusā, ja tādas tiks apstiprinātas, stāsies spēkā ne agrāk kā 2027. gada 1. septembrī.
Pašvaldība uzsver, ka galvenais mērķis nav skolu slēgšana, bet gan kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības vides nodrošināšana, kas būtu finansiāli pamatota ilgtermiņā. Izglītības pārvalde turpina analizēt normatīvo regulējumu un situāciju katrā skolā individuāli, lai sagatavotu pamatotus priekšlikumus domes deputātiem.
Avots: Limbažu novada pašvaldība
/linkKomentāri