Liepājas teātrī šobrīd norit intensīvs mēģinājumu process, gatavojoties jauniestudējumam „Kas var būt labāks par šo?”, kas veltīts leģendārajam pavāram un personībai Mārtiņam Rītiņam. Režisores Ingas Ungures vadībā, kura Liepājas teātrī strādā pirmo reizi, top izrāde, kas sola ne tikai biogrāfisku ieskatu, bet gan emocionālu un vizuālu ceļojumu cilvēka kaislību un garšu pasaulē. Pirmizrāde plānota 23. maijā, atklājot jaunu lappusi pilsētas kultūras dzīvē.
No bēgļu nometnes līdz Latvijas virtuves revolūcijai
Mārtiņa Rītiņa dzīvesstāsts ir neparasts un piesātināts, aptverot vairākus kontinentus un likteņa pagriezienus. Dzimis bēgļu nometnē un uzaudzis dzelzsrūdas raktuvju pilsētā Korbijā, Anglijā, viņš savu profesionālo pieredzi slīpēja Kanādā, Jamaikā un Saūda Arābijā. Kad 90. gadu sākumā Rītiņš 42 gadu vecumā ieradās Latvijā, viņš līdzi atveda ne tikai jaunas receptes, bet arī pilnīgi citu attieksmi pret ēdienu un dzīves baudīšanu.
Viņš bija personība, kuras lomas mainījās atkarībā no vides – mammai viņš palika rakaris, restorāna “Vincents” darbiniekiem bija stingrs boss, bet tuvākajiem draugiem – “vecais krabis”. Izrāde tiecas parādīt šo daudzslāņainību, uzsverot, kā viņš iemācīja Latvijas sabiedrībai pazīt iepriekš neredzētas sastāvdaļas un atgādināja par piemirstām vērtībām. Viņa slavenā frāze par laša izņemšanu no ledusskapja pat tad, kad mājās nekā nav, kļuva par simbolu radošumam un spējai atrast labāko jebkuros apstākļos.
Interpretācija par garšu pasauli un cilvēka personību
Iestudējuma radošā komanda uzsver, ka šis nav klasisks biogrāfisks vai dokumentāls darbs. Tā vietā skatītājiem tiek piedāvāta mākslinieciska interpretācija – spilgts stāsts, kurā nozīmīgs ir spēles elements. Režisore Inga Ungure norāda, ka viņu fascinē ideju cilvēki, kuri spēj aizraut citus ar savu degsmi. Mārtiņš Rītiņš tiek attēlots kā pilnasinīgs cilvēks ar savām īpatnībām jeb, kā teic režisore, “tarakāniem un vārnām”.
Dramaturģe Laila Burāne skaidro, ka darba centrā ir ne tikai viens cilvēks, bet gan ēdiena loma sabiedrībā un valsts dzīvē. Stāsts vijas no mātes piena līdz vakariņām augstākās klases restorānos, no ģimenes svētkiem līdz ietekmīgu politiķu banketiem. Tas ir pētījums par to, kā garša spēj definēt mūsu atmiņas un identitāti.
Radošais process un dokumentālie avoti
Izrādes dramaturģija tapusi aktieru un radošās komandas kopdarbā, rūpīgi pētot arhīvu materiālus, kulinārijas raidījumus un uzklausot līdzcilvēku atmiņas. Par iedvesmas avotiem kalpojušas Lindas Apses grāmata “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš” un Astrīdes Rozītes “Pavārgrāmata Mārtiņam. Cilvēki, kas mani satikuši”.
Līdzās režisorei pie iestudējuma strādā scenogrāfe Austra Sniķere, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone-Ieleja un horeogrāfe Kristīne Brīniņa. Muzikālo noskaņu rada komponists Edgars Raginskis, bet gaismu partitūru veido Mārtiņš Feldmanis. Uz skatuves kāps plašs aktieru sastāvs, tostarp Rolands Beķeris, Gatis Maliks, Agnese Jēkabsone un citi Liepājas teātra mākslinieki.
Praktiskā informācija skatītājiem
Interesentiem šajā sezonā būs iespēja noskatīties izrādi trīs datumos maija nogalē. Īpaša uzmanība pievēršama 24. maija izrādei, pēc kuras paredzēta tikšanās ar radošo komandu, sniedzot iespēju uzzināt vairāk par iestudējuma aizkulisēm un tapšanas izaicinājumiem.
- Pirmizrāde: 23. maijā
- Nākamās izrādes: 24. maijā (ar tikšanos) un 30. maijā
- Norises vieta: Liepājas teātris
Iestudējums solās būt ne tikai veltījums izcilam pavāram, bet arī aicinājums ikvienam meklēt atbildi uz jautājumu – kas patiesībā var būt labāks par šo?
Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība
Komentāri