- maijā Latgales vēstniecībā GORS norisināsies starpdisciplinārs seminārs, kurā nozares eksperti meklēs risinājumus kultūrvēsturiskā mantojuma pieejamības uzlabošanai. Pasākuma mērķis ir rast līdzsvaru starp senu ēku saglabāšanu un mūsdienu prasībām pēc universālā dizaina, kas būtu ērts ikvienam sabiedrības loceklim.
📌 Svarbiausi akcentai
* Fokuss: Piekļūstamība kā cieņas un tiesiskuma jautājums, nevis formāla prasība.
* Mērķauditorija: Arhitekti, pilsētplānotāji, kultūras iestāžu vadītāji un iedzīvotāji.
* Praktiskā daļa: Latvijas un Eiropas labās prakses piemēru analīze.
* Reģionālā nozīme: Īpaša uzmanība Latgales kultūrvēsturiskās telpas specifikai.
| Informācija | Detaļas |
|---|---|
| Datums | 2026. gada 28. maijs |
| Norises vieta | Latgales vēstniecība GORS, Rēzekne |
| Galvenās tēmas | Universālais dizains, kultūras mantojuma saglabāšana |
| Organizatori | NKMP, Apeirons, Accessible EU |
Universālais dizains Latgales kultūras pieminekļos
Semināra dalībnieki analizēs, kā ieviest universālā dizaina principus vidē, kas sākotnēji nav tikusi plānota cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai redzes traucējumiem. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula uzsver, ka sabiedrība bieži vien izstumj tos, kuri neatbilst iedomātiem standartiem. Viņas ieskatā, kultūras mantojuma pieejamība ir būtisks sabiedrības izpratnes rādītājs, kas ne vienmēr prasa dārgus vai vizuāli traucējošus risinājumus.
Diskusijās tiks lauzti mīti par to, ka piekļūstamība ir nepieciešama tikai nelielai grupai. Patiesībā pārdomāta vide palīdz gan senioriem, gan vecākiem ar bērnu ratiņiem, gan ikvienam ceļotājam. Rēzekne kā reģiona centrs kalpos par piemēru sarunai par identitātes saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot mūsdienīgu funkcionalitāti.
Ekspertu diskusijas par vēstures un mūsdienu prasību līdzsvaru
Apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis norāda, ka piekļūstamība ir taisnīguma jautājums un kultūras mantojums nedrīkst būt pieejams tikai izredzētajiem. Seminārā teorētiskās zināšanas tiks papildinātas ar konkrētiem cilvēkstāstiem par ikdienas izaicinājumiem vēsturiskajā vidē. Tas palīdzēs lēmumu pieņēmējiem labāk izprast samērīguma principu – kā nezaudēt ēkas vēsturisko vērtību, uzstādot pacēlājus vai pielāgojot ieejas.
Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova uzsver, ka personām ar invaliditāti tiesības baudīt kultūru nevar tikt ierobežotas. Valsts briedumu raksturo spēja novērst šķēršļus, padarot vēsturisko telpu piederīgu ikvienam cilvēkam bez izņēmuma.
Praktiskā pieredze un Eiropas iniciatīvas
Programmu papildinās prezentācijas no AccessibleEU nacionālās ekspertes Dainas Podziņas un piekļūstamības speciālista Jurģa Brieža. Klātesošie uzzinās par jaunākajām Eiropas Savienības vadlīnijām un to, kā tās tiek integrētas Latvijas likumdošanā. Noslēgumā paredzēta tīklošanās sesija, lai veicinātu sadarbību starp dažādu nozaru profesionāļiem.
Dalībai seminārā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot reģistrācijas anketu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc vēsturisko ēku pielāgošana universālajam dizainam ir svarīga ikvienam sabiedrības loceklim?
Piekļūstamība nav tikai formāla prasība cilvēkiem ar kustību traucējumiem – tas ir universālā dizaina pamatprincips, kas uzlabo dzīves kvalitāti visai sabiedrībai. Pārdomāta vide Rēzeknes vēsturiskajos objektos atvieglos pārvietošanos vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un tūristiem ar smagu bagāžu. Tas ir cieņas jautājums, kas nodrošina, ka kultūras mantojums ir fiziski un emocionāli sasniedzams ikvienam, neatkarīgi no viņa fiziskajām spējām.
Kā praktiski apvienot senas arhitektūras saglabāšanu ar mūsdienu pieejamības prasībām?
Risinājums slēpjas starpdisciplinārā pieejā. Tā vietā, lai uzstādītu vizuāli traucējošas konstrukcijas, eksperti iesaka izmantot reversīvus risinājumus: mobilas rampas, ainavā integrētus pacēlumus vai taktilos elementus, kas neizmaina ēkas oriģinālo substanci. Plānošanas procesā ir būtiski piesaistīt NKMP speciālistus un pieejamības ekspertus jau agrīnā stadijā, lai rastu “neredzamus”, bet funkcionālus tehnisko noteikumu risinājumus.
Kādu ietekmi šīs izmaiņas atstās uz Rēzeknes tūrisma un uzņēmējdarbības vidi?
Vides pielāgošana tieši ietekmē reģiona ekonomisko potenciālu. Padarot vēsturiskos objektus pieejamākus, Rēzekne piesaista plašāku tūristu segmentu, tostarp Eiropas senioru grupas, kas ir viena no maksātspējīgākajām ceļotāju kategorijām. Vietējiem uzņēmējiem, īpaši kafejnīcu un viesnīcu īpašniekiem vēsturiskajās ēkās, tas nozīmē lielāku klientu plūsmu un konkurētspējīgāku pilsētvidi Latgales reģionā.
Kur meklēt vadlīnijas un speciālistu palīdzību vēsturiskas vides labiekārtošanai?
Interesenti un nozares profesionāļi aktuālo informāciju var iegūt 28. maija seminārā Latgales vēstniecībā GORS. Turpmākam atbalstam ieteicams vērsties pie apvienības “Apeirons” pēc vides pieejamības audita vai Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP) pēc metodiskajiem norādījumiem. Tāpat vērtīgus resursus un Eiropas labās prakses piemērus piedāvā platforma “Accessible EU”, kas palīdz ieviest vienotus standartus kultūrvēsturiskajā telpā.
Avots: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība
/linkKomentāri