Daudziem autovadītājiem neliels akmens trieciens vējstiklā pirmajā brīdī nešķiet nopietna problēma. Tomēr speciālisti brīdina – tieši vilcināšanās bieži vien ir galvenais iemesls, kāpēc ātra un lēta remonta vietā nākas veikt pilnu stikla nomaiņu. Jaunākie dati rāda, ka vējstiklu bojājumu skaits pieaug, un 2024.–2025. gada statistika liecina par tendencēm, kas liek autovadītājiem būt īpaši uzmanīgiem ne tikai ziemā, bet visa gada garumā.
Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības “Balcia Insurance SE” datiem, pēdējo gadu laikā vējstiklu bojājumu skaits ir būtiski audzis. Ja 2024. gadā mēnesī tika reģistrēti vidēji 45 līdz 92 gadījumi, tad 2025. gada pirmajos mēnešos šis skaitlis atsevišķos periodos jau pārsniedzis simtu – septembrī fiksēti 123, bet oktobrī 112 gadījumi. Šī tendence skaidri parāda, ka vējstiklu bojājumi vairs nav tikai ziemas sezonas risks, kad ceļi tiek kaisīti ar smiltīm un sāli.
Mazs bojājums var kļūt par dārgu problēmu
Lielākā daļa stikla bojājumu rodas ikdienišķās situācijās – braucot pa grants ceļiem, remontdarbu zonām vai vienkārši no priekšā braucošo automašīnu riteņu paceltiem akmeņiem. Sākotnēji bojājums izskatās neliels, tāpēc daļa autovadītāju nesteidzas to novērst. Tomēr, braucot pa nelīdzenu ceļu, šķērsojot ātrumvaļņus vai pie lielākas virsbūves slodzes, šāds neliels defekts var ļoti ātri pārvērsties par plaisu visā stikla garumā.
Eksperti norāda, ka pavasarī risks pieaug vēl vairāk, jo pēc ziemas uz ceļiem ir palicis daudz šķembu un grants. Tāpēc autovadītājiem ieteicams ievērot lielāku distanci no priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem, īpaši smagajām automašīnām, kas biežāk “izsviež” akmeņus.
Bīstamība slēpjas ne tikai uz ceļa
Interesanti, ka stikla bojājumi var rasties pat tad, ja automašīna stāv pagalmā. Speciālisti novērojuši, ka nereti stikls tiek sabojāts sadzīviskās situācijās – piemēram, pļaujot zāli blakus automašīnai, kad pļāvējs izsviež akmeni vai citu cietu daļiņu.
Papildu risku rada arī krasas temperatūras svārstības. Ja stiklā jau ir neliels bojājums, saulē sakarstot automašīnas salonam un pēc tam ieslēdzot kondicionieri, temperatūras starpība var izraisīt termisko šoku. Šādā gadījumā nelielais “zirneklītis” acumirklī pārvēršas par plaisu, ko vairs nav iespējams saremontēt.
Kad vējstiklu vēl ir iespējams glābt?
Laba ziņa ir tā, ka aptuveni trešdaļu no visiem reģistrētajiem priekšējo stiklu bojājumiem ir iespējams salabot bez pilnas nomaiņas. Tas ir ne tikai ātrāk, bet arī ievērojami lētāk un videi draudzīgāk. Speciālisti min trīs galvenos kritērijus, kad remonts vēl ir iespējams:
- Izmērs: Bojājums nav lielāks par divu eiro monētu.
- Atrašanās vieta: Bojājums atrodas pietiekamā attālumā no stikla malas (vismaz 5-10 cm).
- Redzamība: Bojājums neatrodas tiešā autovadītāja redzes laukā.
Bojājuma labošana parasti aizņem apmēram 30 minūtes, turpretim visa stikla nomaiņa, atkarībā no automašīnas modeļa un sensoru kalibrēšanas, var ilgt 2–3 stundas. Turklāt stikla remonts ir par aptuveni 80% videi draudzīgāks nekā tā nomaiņa, jo novērš CO2 emisijas, kas rastos jauna stikla ražošanas un vecā utilizācijas procesā.
Ātrāka reaģēšana – mazāk galvassāpju
Reaģējot uz pieaugošo bojājumu skaitu, apdrošinātāji un servisu tīkli, piemēram, “Carglass”, arvien ciešāk sadarbojas, lai atvieglotu pieteikšanās procesu. Mūsdienās daudzas apdrošināšanas lietotnes ļauj uzreiz pēc bojājuma reģistrēšanas izvēlēties vizītes laiku pie speciālista bez papildu zvaniem vai saskaņošanas.
Speciālistu galvenais ieteikums: pamanot pat nelielu punktu vējstiklā, neignorējiet to. Jo ātrāk bojājums tiks novērtēts, jo lielāka iespēja, ka pietiks ar ātru remontu, saglabājot oriģinālo stiklu un ietaupot gan laiku, gan līdzekļus.
Original reporting by: elta
Avots: ELTA
/linkKomentāri