Viļņas Sporta pils liktenis: no komerciāla centra uz piemiņas vietu

Lietuvas Seims ir spēris nozīmīgu soli, lai beidzot atrisinātu gadiem ilgušās diskusijas par Viļņas koncertu un sporta rūmju (Vilniaus koncertų ir sporto rūmai) nākotni. Pēc iesniegšanas parlamentā atbalstīts lēmuma projekts, kas paredz atteikties no ēkas kā komerciāla izklaides centra koncepcijas, tā vietā uzsverot tās vēsturisko un memoriālo nozīmi. Jaunais plāns paredz ēku pielāgot kongresiem, konferencēm un kultūras pasākumiem, vienlaikus integrējot tajā ebreju vēstures memoriālu un ekspozīcijas par Lietuvas atmodas kustību.

Šis lēmums iezīmē būtisku pavērsienu Lietuvas galvaspilsētas pilsētplānošanā. Seima deputāts Šarūns Birutis, viens no grozījumu iniciatoriem, uzsvēra, ka šis nav stāsts par “betonu vai finansēm”, bet gan par valsts vērtībām un spēju cienīt vēsturi. Projekta mērķis ir rast līdzsvaru starp cieņu pret mirušajiem (ņemot vērā ēkas atrašanos uz vēsturiskas ebreju kapsētas), atbildību pret dzīvajiem un pienākumu pret nākamajām paaudzēm.

Vērtību sadursme un arhitektūras mantojums

Viļņas koncertu un sporto rūmes, kas celtas 1971. gadā, ir starptautiski atzīts 20. gadsimta brutālisma arhitektūras šedevrs. Kopš 2006. gada ēka ir iekļauta Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. Tomēr tās rekonstrukciju gadiem kavējuši ne tikai finansiāli apsvērumi, bet arī starptautiska mēroga diskusijas par tās atrašanās vietu – ēka uzbūvēta tieši virs senās Šnipišķu ebreju kapsētas.

Jaunā stratēģija paredz, ka ēkā netiks rīkoti trokšņaini izklaides pasākumi. Tā vietā tur plānots izveidot:
* Mūsdienīgas konferenču un kongresu telpas;
* Bibliotēku un kultūras informācijas centru;
* Ekspozīcijas, kas veltītas Lietuvas pārbūves kustībai “Sąjūdis”;
* Ebreju vēstures memoriālo un izglītojošo telpu.

Lietuvas Kultūras ministrijai ir uzdots izvērtēt iespēju piešķirt ēkai nacionālas nozīmes valsts aizsargājama kultūras mantojuma objekta statusu. Tāpat tiks izsludināts radošais konkurss memoriāla un ekspozīcijas izveidei, lai pienācīgi iemūžinātu gan kapsētas piemiņu, gan “Sąjūdis” vēsturisko darbību.

Projekta virzība un politiskais atbalsts

Seima balsojums liecina par pārliecinošu politisko gribu virzīties uz priekšu ar šo risinājumu. Par lēmuma projektu nobalsoja 68 deputāti, pret bija 4, bet 16 atturējās. Galvenā atbildība par tālāko procesa vadību uzticēta Seima Kultūras komitejai, kurai līdz šī gada 1. septembrim jāsagatavo precizēts Kongresu rūmju funkciju projekts.

Nozīme Baltijas reģiona kontekstā

Šis gadījums kalpo kā svarīgs piemērs visām Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, kā rīkoties ar padomju okupācijas perioda arhitektūras mantojumu, kas ir arhitektoniski vērtīgs, bet ideoloģiski vai lokāli jutīgs. Līdzīgi kā Rīgā notiek diskusijas par atsevišķu padomju laika būvju saglabāšanu vai demontāžu, Viļņa izvēlas ceļu, kas transformē telpu, piešķirot tai jaunu, ētiski pamatotu jēgu.

Viļņas pilsētas pašvaldībai ieteikts aktīvi līdzdarboties darījumu tūrisma veicināšanā, izmantojot topošo centru, taču vienlaikus neaizmirstot par vēsturiskā valstiskuma attīstības stāstu. Rekonstrukcijas projekts jau iepriekš ir saņēmis Lietuvas ebreju kopienas un Eiropas ebreju kapsētu saglabāšanas komitejas pārstāvju atbalstu, kas ir būtisks priekšnoteikums starptautiskai atzinībai.

Nākamā Seima sēde, kurā tiks detalizētāk skatīts šis jautājums, plānota 11. jūnijā. Sabiedrība un arhitektūras eksperti ar interesi gaida, kā izdosies apvienot brutālisma estētiku ar mūsdienu funkcionālajām prasībām un memoriālo klusumu.

Original reporting by: elta

Avots: ELTA