Mans profils
y37.lv
Nav rezultātu

Zviedrijas karaliene Silvija Viļņā atklās modernāko demences aprūpes centru Baltijā

Māris Ozoliņš
Māris Ozoliņš
2026-05-12 12:30 • ⏳ 3 min. lasīšanas
Karaliene Silvija stāv starp sievieti un vīrieti greznā, vēsturiskā bibliotēkā ar kristāla lustrām un grāmatu plauktiem.

Gatavošanās Zviedrijas karalienes Silvijas vizītei Viļņā nav tikai diplomātisks protokols; tā ir zīme par fundamentālām pārmaiņām tajā, kā mēs raugāmies uz vecumdienām un demences skartajiem cilvēkiem. Jaunās slaukšanas slimnīcas “Addere Care” atklāšana Lietuvas galvaspilsētā iezīmē jaunu posmu Baltijas veselības aprūpes sistēmā, kurā Zviedrijas pieredze kļūst par galveno mērauklu cieņpilnai aprūpei.

Karalienes Silvijas ierašanās ir personisks un morāls atbalsts komandai, kas uzņēmusies drosmi mainīt iesīkstējušo slaukšanas kultūru. Kā norāda “Addere Care” dibinātāja Kristina Judinė, Karalienes vizīte apliecina, ka izvēlētais ceļš — mācīties no labākajiem un ieviest uz personu orientētu aprūpi — ir pareizs un nepieciešams visai sabiedrībai.

Zviedrijas pieredze kā pamats jaunai aprūpes kultūrai

Karaliene Silvija jau gadu desmitiem ir viena no spilgtākajām demences aprūpes vēstniecēm Eiropā. Viņas personīgā pieredze, rūpējoties par savu māti, kura cieta no šīs slimības, 1996. gadā pamudināja izveidot organizāciju “Silviahemmet”. Šodien tā tiek uzskatīta par vienu no progresīvākajām kompetenču organizācijām demences jomā, kuras metodika balstās uz empātiju, individuālajām vajadzībām un visaptverošu pieeju.

Zviedrijas karaliene Silvija Viļņā atklās modernāko demences aprūpes centru Baltijā

“Addere Care” ir vienīgā organizācija Baltijas valstīs, kurai ir piešķirts “Silviahemmet” sertifikāts. Tas nozīmē, ka ikviens darbinieks, neatkarīgi no amata, apgūst specifiskas prasmes saziņai un darbam ar demences pacientiem. Programma izstrādāta sadarbībā ar prestižās Karolinskas universitātes slimnīcas speciālistiem, nodrošinot, ka Lietuvā tiek piemēroti tie paši standarti, kas Zviedrijā.

Šī partnerība nav tikai teorētiska — tā ir praktiska apņemšanās redzēt cilvēku aiz viņa diagnozes. “Mūsu cilvēki gadiem ilgi sapņo par cienīgu aprūpi. Cieņa vispirms ir saistīta ar iespēju izvēlēties un tikt pamanītam kā personībai līdz pat mūža galam,” uzsver K. Judinė. Tas nozīmē nevis uzspiest savu gribu, bet ar mīlestību un cieņu ļaut pacientam pašam noteikt savas ikdienas ritmu, cik vien tas ir iespējams.

Zviedrijas karaliene Silvija Viļņā atklās modernāko demences aprūpes centru Baltijā

Slimnīca, kas atgādina SPA: Vide kā daļa no terapijas

Jaunā slimnīca Viļņā, Minskas šosejā 14, ir vizuāls pierādījums tam, ka slaukšanas iestādei nav jāizskatās pēc sterilas un biedējošas slimnīcas. Tā izvietota rekonstruētās bijušās viesnīcas telpās, un tās interjers drīzāk atgādina modernu SPA centru vai sanatoriju. Šāda vide nav nejauša izvēle — tā ir daļa no terapijas, kas vērsta uz emocionālo drošību un mieru.

Modernajā centrā vienlaikus varēs uzturēties aptuveni 170 cilvēku. Šeit darbosies ne tikai stacionārs, bet arī paliatīvās palīdzības dienas centrs. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai pacients nejustos kā pasīvs medicīnisku manipulāciju objekts, bet gan kā cienīts un vispusīgi aprūpēts cilvēks.

Zviedrijas karaliene Silvija Viļņā atklās modernāko demences aprūpes centru Baltijā

Papildus tiešajai aprūpei “Addere Care” Lietuvā organizē arī starptautisko apbalvojumu “Queen Silvia Nursing Award”. Šī iniciatīva, ko aizsākusi pati Karaliene, mērķis ir celt slaugu profesijas prestižu un veicināt inovācijas, mudinot topošos speciālistus radīt jaunas idejas aprūpes uzlabošanai.

Kāpēc šīs pārmaiņas ir svarīgas visam Baltijas reģionam?

Lai gan šī slimnīca atrodas Viļņā, tās ietekme sniedzas tālu aiz Lietuvas robežām. Visas Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem: sabiedrības novecošanos un nepieciešamību pēc kvalitatīvas demences aprūpes, kas bieži vien joprojām ir stigmatizēta vai nepietiekami finansēta.

Karalienes Silvijas vizīte kalpo kā katalizators diskusijām par to, kādu vecumdienu modeli mēs vēlamies redzēt savā reģionā. Tas ir aicinājums atteikties no “pansionāta” modeļa, kurā cilvēks tiek vienkārši “uzglabāts”, un pāriet uz aktīvu, cieņpilnu un uz personību vērstu pieeju. Lietuvas piemērs ar Zviedrijas metodikas ieviešanu var kļūt par iedvesmu arī Latvijas veselības aprūpes politikas veidotājiem un privātajiem investoriem, pierādot, ka pat sarežģītās jomās kā demence ir iespējams radīt vidi, kurā cilvēka pašcieņa tiek saglabāta līdz pēdējam brīdim.

Oriģinālais ziņojums: bns

Avots: BNS

Bendruomenė

Komentāri

+ XP
Komentarų dar nėra.

Ko jūs domājat par šo rakstu?

Paldies par jūsu viedokli!

Māris Ozoliņš

Autors

Māris Ozoliņš ir pieredzējis žurnālists ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi reģionālajā un nacionālajā pētniecībā. Viņa galvenā specializācija ir pašvaldību lēmumu analīze un to ietekme uz vietējo kopienu. Māris rūpīgi pārbauda faktus un nodrošina, lai lasītāji saņemtu tikai pārbaudītu un objektīvu informāciju par politiskajiem procesiem. Viņš tic, ka atklāta un godīga ziņu sniegšana ir pamats spēcīgai pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotāju informētībai

Sponsorēts saturs

Reģistrējoties jūs piekrītat privātuma politikai.