Kamēr miljoniem skatītāju visā Eiropā aizturētu elpu vēro savu favorītu uzstāšanos Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, aiz mirdzošajiem tērpiem un iespaidīgajām projekcijām slēpjas milzīga tehniskā mašinērija. Šis konkurss tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem televīzijas šoviem pasaulē, un tā enerģijas patēriņš ir tikpat iespaidīgs kā paši priekšnesumi.
Eksperti, analizējot konkursa norisi, atklāj datus, kas ļauj labāk izprast šī pasākuma mērogu. Vidēji viena Eirovīzijas cikla laikā – kas ietver sagatavošanās darbus, mēģinājumus, divus pusfinālus un lielo finālu – tiek patērēts aptuveni viens miljons kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Lai šis skaitlis nešķistu tikai abstrakta rinda ar nullēm, ir vērts to salīdzināt ar ikdienas patēriņu.
Viens konkurss – pusgadsimts gaismas vienā dzīvoklī
Ja pieņemam, ka vidējs pilsētas dzīvoklis mēnesī patērē aptuveni 150 kWh elektroenerģijas, tad ar Eirovīzijas laikā izlietoto enerģiju šādam mājoklim pietiktu vairāk nekā 550 gadiem. Citiem vārdiem sakot, viena nedēļa spožu gaismu un skaņas efektu uz skatuves ir līdzvērtīga vairāku paaudžu mūža patēriņam vienā mājsaimniecībā.
Enerģētikas uzņēmuma “Enefit” eksperti norāda, ka tiešraides laikā enerģijas pieprasījums pieaug acumirklī. Momentānā jauda pasākuma norises vietā var sasniegt 3 līdz 5 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka tikai vienas fināla minūtes laikā skatuves aprīkojums patērē aptuveni 50–80 kWh. Šāds enerģijas apjoms uz īsu brīdi pārvērš koncertarēnu par nelielu, energoietilpīgu pilsētu.
| Parametrs | Apjoms / Salīdzinājums |
|---|---|
| Kopējais patēriņš | ~1 000 000 kWh |
| Peak jauda (maksimums) | 3–5 MW |
| Patēriņš 1 minūtē | 50–80 kWh |
| Mājsaimniecību ekvivalents | ~5 300 dzīvokļu mēneša patēriņš |
Tehniskā stabilitāte un “drošības spilvens”
Lielāko daļu enerģijas parasti nodrošina pilsētas elektrotīkli, taču šāda mēroga pasākumā neviens nevar atļauties paļauties tikai uz vienu avotu. Tehniska kļūme vai īslaicīgs sprieguma kritums tiešraides laikā, ko vēro vairāk nekā 160 miljoni cilvēku, būtu katastrofa. Tāpēc organizatori izmanto papildu drošības pasākumus.
Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, piemēram, konkursā Bāzelē, papildus tīkla jaudai tika izmantoti aptuveni 25 000 litru biodīzeļdegvielas, lai darbinātu rezerves ģeneratorus. Šī degviela kalpo kā garantija, ka pat vispārēja pilsētas elektrotīkla bojājuma gadījumā šovs turpināsies bez pārtraukuma. Šeit gan parādās pretruna – lai gan organizatori katru gadu uzsver ilgtspēju, šāda mēroga drošības sistēmas joprojām prasa fosilo vai bioloģisko degvielu resursus.
Ekoloģiskais nospiedums un “neredzamā” daļa
Lai gan skatuves gaismas un LED ekrāni ir pamanāmākie enerģijas patērētāji, tie veido tikai daļu no kopējās ietekmes uz vidi. Tiek lēsts, ka elektroenerģijas patēriņš rada aptuveni 200–400 tonnu CO2 emisiju, atkarībā no tā, cik “zaļš” ir konkrētās valsts energoresursu grozs.
Tomēr lielākā problēma dabas aizsardzības kontekstā nav pati skatuve. Eksperti uzsver, ka 60% līdz 80% no visa pasākuma radītā oglekļa dioksīda nospieduma rada loģistika un mobilitāte. Desmitiem delegāciju, tehniskais personāls un simtiem tūkstošu fanu, kas ierodas no visas pasaules, izmanto lidmašīnas, autobusus un automašīnas. Tieši šis transporta plūsmas radītais piesārņojums ir galvenais iemesls, kāpēc tik liela mēroga izklaides pasākumi joprojām ir liels izaicinājums vides aktīvistiem.
Eirovīzija ir svētki, kas apvieno Eiropu caur mūziku, taču aiz šī prieka stāv precīzi aprēķināta inženiertehniska operācija, kuras uzturēšanai nepieciešamie resursi liek aizdomāties par to, cik dārga patiesībā ir mūsdienu augstākā līmeņa izklaide.
Avots: ELTA
Komentāri