Lai gan Lietuvas un arī Latvijas tiesību akti nosaka, ka par bērna veselību ir vienādi atbildīgi abi vecāki, ikdienas praksē šis slogs joprojām visbiežāk gulstas uz māšu pleciem. Tieši mātes parasti koordinē vizītes pie speciālistiem, komunicē ar ārstiem un pieņem kritiskus lēmumus, kamēr tēvu iesaiste veselības aprūpes sistēmā nereti paliek otrā plānā vai pat pilnībā ignorēta. Šī situācija nav saistīta tikai ar personīgo izvēli, bet gan ar dziļi iesakņotiem sistēmiskiem šķēršļiem, kurus tagad plānots risināt valstiskā līmenī.
Lietuvā izsludinātā publiskā diskusija „Bērna veselība – abu vecāku atbildība: kā veselības sistēma var labāk iesaistīt tēvus?” iezīmē jaunu posmu diskusijā par dzimumu līdztiesību ģimenes aprūpē. Eksperti norāda, ka pašreizējā veselības sistēmas prakse – no komunikācijas modeļiem līdz pat ikdienas lēmumiem ārstniecības iestādēs – bieži vien neapzināti izslēdz tēvus no procesa.
Sistēmiskie šķēršļi un neapzinātie stereotipi
Speciālisti uzsver, ka tēvu mazāka redzamība veselības aprūpē nav tikai sabiedrībā valdošo stereotipu sekas. Problēmas sakne meklējama pašā sistēmā. Bieži vien medicīnas iestāžu darbinieki pēc inerces sazinās tikai ar māti, pat ja tēvs ir norādīts kā kontaktpersona. Tāpat arī informatīvie materiāli un konsultāciju telpas nereti ir vizuāli un komunikatīvi orientētas uz sievietēm, radot tēviem sajūtu, ka viņi šajā vidē ir tikai „viesi”, nevis pilntiesīgi lēmumu pieņēmēji.
Diskusijas laikā bērnu ārsti, veselības politikas eksperti un sabiedrisko iniciatīvu pārstāvji analizēs, kā nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes var sadarboties, lai mainītu šo dinamiku. Īpaša uzmanība tiks pievērsta situācijām, kad bērnam ir invaliditāte vai hroniskas slimības. Šādos gadījumos viena vecāka (parasti mātes) pārmērīga noslodze var novest pie izdegšanas un ģimenes krīzes, tāpēc tēva pilnvērtīga iesaiste ir kritiski svarīga visas ģimenes emocionālajai un fiziskajai veselībai.
Praktiski risinājumi un komunikācijas maiņa
Viens no galvenajiem diskusijas mērķiem ir izstrādāt praktiskus ieteikumus veselības aprūpes iestādēm. Tas ietver ne tikai komunikācijas stila maiņu, bet arī sistēmiskus uzlabojumus e-veselības platformās un reģistrācijas procesos, lai abi vecāki saņemtu vienādu informācijas apjomu par bērna veselības stāvokli un nepieciešamajām manipulācijām.
Pasākumu moderēs nevalstiskās organizācijas „European Life Science & Knowledge Institute” partneris un dzīvības zinātņu tiesību eksperts Andrejs Rudanovs. Viņš norāda, ka tiesiskais rāmis jau eksistē, taču „dzīvē” tas nedarbojas, jo trūkst izpratnes par to, kā praktiski īstenot abu vecāku iesaisti ikdienas medicīniskajos procesos.
Kāpēc tas ir aktuāli visā Baltijas reģionā?
Lai gan šī konkrētā diskusija norisināsies Viļņā, tās aktualitāte sniedzas tālu aiz Lietuvas robežām. Arī Latvijā vecāki saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Postpadomju telpā mantotais modelis, kurā bērna veselība ir ekskluzīva mātes sfēra, lēnām mainās, taču sistēmas pielāgošanās modernās ģimenes vajadzībām notiek gausi.
Diskusija ir daļa no Eiropas Savienības finansētā projekta „Kopā stiprāki: tēvu ieguldījums bērna veselības un invaliditātes aprūpē”. Šis projekts kalpo kā platforma pieredzes apmaiņai starp speciālistiem un vecākiem, tiecoties uz modeli, kurā veselības aprūpes sistēma ir atbalstoša vide abiem vecākiem.
Informācija par pasākumu:
Diskusija notiks 2026. gada 14. maijā no plkst. 15:00 līdz 16:30 Mīkola Romera universitātes Zinātnes un inovāciju centrā Viļņā. Pasākums būs pieejams gan klātienē, gan tiešsaistē, nodrošinot iespēju piedalīties interesentiem no visas reģiona. Reģistrācija ir obligāta visiem dalībniekiem.
Avots: BNS
/linkKomentāri