Lietuvas valdība ir spērusi izšķirošu soli, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo problēmu veselības aprūpes sistēmā – nelegālas piemaksas un finanšu pārkāpumus. Ministru kabinets ir apstiprinājis Veselības ministrijas ierosinājumu, kas paredz ieviest stingras finansiālas sankcijas ārstniecības iestādēm un aptiekām par tiesību aktu pārkāpumiem. Šī iniciatīva ir vērsta uz to, lai aizsargātu pacientus, īpaši sociāli neaizsargātās grupas, un nodrošinātu caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Līdz šim Lietuvas tiesiskais regulējums pret pārkāpējiem bija salīdzinoši maigs. Ja tika konstatēta nelegāla piemaksa vai kaitējums budžetam, iestādei parasti tika uzdots vienkārši novērst pārkāpumu, atlīdzināt zaudējumus Obligātās veselības apdrošināšanas fondam (PSDF) vai atmaksāt pacientam nelikumīgi iekasēto naudu. Kā norāda Lietuvas veselības aizsardzības viceministrs Skirmants Krunkaitis, šāda kārtība neattur iestādes no atkārtotiem pārkāpumiem, jo tā faktiski neparedz reālu sodu par negodprātīgu rīcību.
Jaunā sodu sistēma: no brīdinājumiem līdz milzu reizinātājiem
Jaunie likuma grozījumi paredz, ka sodu apmērs būs tieši atkarīgs no pārkāpuma rakstura un nodarītā kaitējuma apjoma. Tas nozīmē, ka medicīnas iestādēm vairs nepietiks tikai ar naudas atdošanu – tām būs jārēķinās ar ievērojamiem papildu izdevumiem.
Ja tiks konstatēts kaitējums valsts PSDF budžetam, iestādei tiks piemērots naudas sods 20–100% apmērā no nodarītā kaitējuma summas. Tomēr visstingrākie mēri paredzēti gadījumos, kad nauda tiek nelikumīgi pieprasīta tieši no pacienta kabatas. Šādos gadījumos naudas sods būs 5–15 reizes lielāks par nelikumīgi iekasētās piemaksas apmēru. Tas ir skaidrs signāls, ka mēģinājums gūt papildu peļņu uz pacientu rēķina kļūs finansiāli nepamatots un riskants.
Situācijās, kurās nav nodarīts tiešs finansiāls kaitējums budžetam vai pacientam, bet ir pārkāpti citi darbības noteikumi, sodi tiks mērīti bāzes sociālo pabalstu vienībās (BSI), paredzot sodu no 2 līdz 10 BSI apmērā. Konkrētais soda lielums tiks aprēķināts, ņemot vērā atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus, līdzīgi kā tas tiek darīts nodokļu vai sociālās apdrošināšanas pārkāpumu gadījumos.
Stingrāka kontrole pār licencēšanu un dokumentāciju
Veselības aprūpes iestāžu likuma grozījumi skars arī licencēšanas jomu. Turpmāk naudas sodus varēs piemērot, ja iestāde būs iesniegusi viltotus dokumentus licences saņemšanai vai ja tiks konstatēti tik nopietni pārkāpumi, kas ir pamats licences darbības apturēšanai (pilnībā vai daļēji). Šis solis ir vērsts uz to, lai tirgū paliktu tikai uzticami un godprātīgi pakalpojumu sniedzēji.
Lietuvas Veselības ministrija uzsver, ka šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai aizsargātu finansiāli neaizsargātākos iedzīvotājus – slimniekus. Bieži vien pacienti piekrīt maksāt neoficiālas vai nepamatotas piemaksas, jo jūtas atkarīgi no medicīnas personāla vai iestādes labvēlības. Jaunā sistēma ir veidota tā, lai bailes no bargajiem sodiem kļūtu par spēcīgu preventīvu instrumentu.
Kad izmaiņas stāsies spēkā?
Lai gan valdība ir devusi zaļo gaismu, gala vārds jāsaka Lietuvas Seimam. Ja parlaments atbalstīs Veselības apdrošināšanas likuma un Veselības aprūpes iestāžu likuma grozījumus, jaunā kārtība un bargie sodi stāsies spēkā 2026. gada 1. novembrī. Šāds pārejas periods ir paredzēts, lai iestādes un aptiekas varētu sakārtot savus iekšējos procesus un nodrošināt pilnīgu atbilstību likuma prasībām.
Avots: ELTA
/linkKomentāri