Lietuvas Seims ir pieņēmis būtiskus grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, kas uzliek par pienākumu tiesām nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas informēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienestu par visiem kriminālprocesiem, kuros konstatēti noziedzīgi nodarījumi pret bērniem. Šis lēmums ir tieša reakcija uz līdzšinējiem sistēmas trūkumiem, kas pieļāva situācijas, kurās bērni pēc tiesas procesa beigām varēja palikt nedrošā vidē tikai informācijas aprites trūkuma dēļ.
Jaunā kārtība paredz, ka informācija par notiesājošiem spriedumiem tiks nodota neatkarīgi no tā, vai bērnu tiesību aizsardzības iestāde ir bijusi tieši iesaistīta konkrētajā tiesvedībā. Tas ir kritisks solis, lai nodrošinātu, ka valsts aizsardzības mehānismi nostrādā brīdī, kad tie ir visvairāk nepieciešami – uzreiz pēc tam, kad ir gūts juridisks apstiprinājums par vardarbību vai cita veida noziegumu pret nepilngadīgo.
Sistēmas trūkumi, kas apdraudēja bērnu drošību
Līdzšinējā prakse Lietuvā atklāja bīstamu plaisu starp tiesu varu un sociālās aizsardzības dienestiem. Kā norādīja grozījumu iniciators, Seima Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs Laurīns Šedvīdis, praksē bieži radās izaicinājumi, kad dienests nesaņēma informāciju par spēkā stājušiem spriedumiem krimināllietās. Īpaši satraucoši tas bija gadījumos, kad tiesā tika izskatīti bērnu likumīgo pārstāvju – vecāku vai aizbildņu – pastrādātie seksuāla rakstura vai cita veida noziegumi pret saviem bērniem.
Situācijās, kad dienests procesā nebija atzīts par cietušā bērna likumīgo pārstāvi, tam nebija iespēju patstāvīgi identificēt bērnus, kuru drošībai vai tiesību nodrošināšanai varētu rasties draudi pēc sprieduma pasludināšanas. Tas nozīmēja, ka pat pēc tam, kad vecāks tika atzīts par vainīgu vardarbībā, bērnu tiesību sargi varēja nezināt par nepieciešamību iniciēt situācijas vērtēšanu vai aizsardzības pasākumu piemērošanu, jo informācija vienkārši “iestrēga” tiesu sistēmas gaiteņos.
Šī birokrātiskā barjera radīja paradoksālu situāciju: valsts sodīja varmāku, taču vienlaikus nespēja operatīvi pasargāt upuri no turpmākas saskarsmes ar personu, kura apdraud bērna veselību vai dzīvību. Jaunais tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai informācijas trūkums vairs nekad nekļūtu par iemeslu bērna ciešanām.
Jaunā kārtība un tās ietekme uz bērnu tiesību aizsardzību
Lai nodrošinātu efektīvu bērnu tiesību aizsardzību un īstenotu dienestam uzticētās funkcijas, kas paredzētas Civilkodeksā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai iestādei būtu tiesisks pamats saņemt informāciju par visiem tiesas spriedumiem lietās, kas saistītas ar noziegumiem pret bērniem. Tas īpaši attiecas uz seksuālu vardarbību un citām smagām vardarbības formām.
Saņemot informāciju nekavējoties, dienests varēs operatīvi rīkoties, piemēram, sniedzot prasību tiesā par pagaidu vai beztermiņa vecāku varas ierobežošanu. Šāda rīcība ir būtiska, lai novērstu turpmāku apdraudējumu bērnam un nodrošinātu viņam drošu dzīves vidi, negaidot, kamēr informācija nonāks pie sociālajiem darbiniekiem pa netiešiem kanāliem vai pēc atkārtotiem incidentiem.
Likuma grozījumi tika pieņemti ar pārliecinošu vienprātību – par tiem nobalsoja visi 97 sēdē klātesošie Seima deputāti. Tas apliecina, ka bērnu drošības jautājums Lietuvas politiskajā dienaskārtībā ir prioritāte, kas stāv pāri partiju interesēm. Šī reforma ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir integrēt valsts iestāžu darbu vienotā tīklā, kur informācijas apmaiņa notiek automātiski un bez liekas kavēšanās.
Starptautiskais konteksts un tālākā rīcība
Lietuvas pieredze un pieņemtie mēri ir aktuāli visā Baltijas reģionā, tostarp Latvijā, kur bieži tiek diskutēts par starpinstitūciju sadarbības efektivitāti. Problēma, kad viena valsts iestāde nezina, ko dara otra, ir universāls izaicinājums, kas vislielāko risku rada tieši visneaizsargātākajām sabiedrības grupām.
Jaunās Kriminālprocesa kodeksa pataisas stāsies spēkā šī gada 1. jūnijā. Līdz tam laikam tiesu sistēmai un bērnu tiesību aizsardzības institūcijām ir jāsagatavo nepieciešamie tehniskie un administratīvie risinājumi, lai informācijas nodošana tiešām notiktu “nedelsiant” jeb nekavējoties. Šis solis ne tikai uzlabos bērnu drošību, bet arī palielinās sabiedrības uzticību tiesu sistēmai, parādot, ka valsts spēj ne tikai sodīt vainīgos, bet arī proaktīvi rūpēties par upuru nākotni.
Avots: ELTA
Komentāri