Lietuvas parlaments (Seims) ir pieņēmis lēmumu būtiski paplašināt savu vadības struktūru, palielinot Seima priekšsēdētāja vietnieku skaitu līdz astoņiem. Šāds solis sperts, lai nodrošinātu plašāku politisko pārstāvniecību un iekļautu parlamenta valdē vairāk opozīcijas balsu, tādējādi tiecoties uz stabilāku un konstruktīvāku likumdevēja darbu.
Lēmums par grozījumiem Seima statūtos tika pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu – par izmaiņām balsoja 72 parlamentārieši, pret bija 6, bet 22 deputāti balsojumā atturējās. Šīs izmaiņas ir tiešs rezultāts politiskajām konsultācijām pēc nesenajām vēlēšanām, kurās izveidojies jauns spēku samērs un nepieciešamība pēc plašāka politiskā kompromisa.
Opozīcijas lomas stiprināšana parlamenta valdē
Seima priekšsēdētājs Juozas Olekas, pamatojot nepieciešamību pēc papildu vietnieka amata, uzsvēra, ka tas ir būtisks solis demokrātijas stiprināšanai. Līdz šim statūti paredzēja ne vairāk kā septiņus priekšsēdētāja vietniekus. Palielinot šo skaitu līdz astoņiem, tiek radīta iespēja Seima valdē – institūcijā, kas lemj par parlamenta ikdienas darba organizēšanu un darba kārtību – iekļaut arī trešās lielākās opozīcijas frakcijas pārstāvi.
Olekas kungs norādīja, ka šāda pieeja veicinās solidārāku darba vidi. Lietuvas politiskajā sistēmā Seima valdei ir liela ietekme, un opozīcijas neapmierinātība ar tās sastāvu bieži vien ir bijis iemesls politiskajiem strupceļiem vai asām debatēm par procedūras jautājumiem. Jaunā kārtība ļaus lielākajām opozīcijas grupām tieši piedalīties lēmumu pieņemšanā par parlamenta darba plānošanu.
Pašreizējais vadības sastāvs un politiskā mozaīka
Lietuvas Seima vadība šobrīd atspoguļo raibu politisko spektru. Pašlaik priekšsēdētāja vietnieku amatus ieņem pārstāvji no dažādiem politiskajiem spēkiem. Sociāldemokrātu partiju pārstāv Rasa Budberģīte un Orinta Leipute. No partijas “Nemuno aušra” vietnieku amatos ir Raimonds Šuķis, kurš pilda arī pirmo vietnieka pienākumus, un Daiva Žebeliene.
Opozīcijas un citu frakciju intereses vadībā šobrīd pārstāv Aušrine Norkiene (Lietuvas Zemnieku, zaļo un kristīgo ģimeņu savienība), Radvile Morkūnaite-Mikulēniene (Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti) un Viktorija Čmilīte-Nilsena (Liberāļu kustība), kura iepriekšējā sasaukumā ieņēma Seima priekšsēdētājas amatu.
Astotā vietnieka amata izveide ir signāls, ka valdošā koalīcija ir gatava piekāpties opozīcijai, lai nodrošinātu raitāku likumdošanas procesu. Latvijas lasītājam šāda struktūra var šķist neierasta, jo Latvijas Saeimas Prezidijā ir tikai pieci locekļi (priekšsēdētājs, divi biedri, sekretārs un tā biedrs). Lietuvā, kur parlaments sastāv no 141 deputāta, vadības aparāts tradicionāli ir bijis lielāks un vairāk vērsts uz frakciju savstarpējo līdzsvarošanu.
Nākamie soļi un politiskās sekas
Līdz ar statūtu grozījumu apstiprināšanu, tuvākajā laikā gaidāma astotā priekšsēdētāja vietnieka izvirzīšana un apstiprināšana. Paredzams, ka šis amats tiks uzticēts kādam no opozīcijas pārstāvjiem, kas vēl nav pārstāvēts parlamenta valdē. Tas varētu būt stratēģisks gājiens, lai mazinātu politisko spriedzi laikā, kad Lietuvai jāpieņem būtiski lēmumi valsts aizsardzības un ekonomikas jomā.
Kritiķi gan norāda uz administratīvo izmaksu pieaugumu, ko rada katra jauna augsta ranga amata izveide, tomēr valdošā vairākuma arguments par “parlamentāro mieru” un visu vēlētāju grupu pārstāvniecību šoreiz ir guvis virsroku. Šis lēmums iezīmē jaunu posmu Lietuvas parlamentārajā kultūrā, kurā kvantitatīva vadības paplašināšana tiek izmantota kā rīks kvalitatīvākai politiskajai diskusijai.
Avots: ELTA
/linkKomentāri