Mans profils
y37.lv
Nav rezultātu

Lietuvas dzelzceļa dekarbonizācija: dīzeli aizstāj ar augu eļļu

Māris Ozoliņš
Māris Ozoliņš
2026-05-15 11:40 • ⏳ 3 min. lasīšanas
Darbinieks baltā ķiverē un dzeltenā drošības vestē veic industriālu iekārtu apkopi tehniskajā telpā.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums “Lietuvos geležinkeliai” (LTG) sadarbībā ar Klaipēdas Universitātes zinātniekiem ir uzsācis vērienīgu testēšanas fāzi, lai aizstātu tradicionālo dīzeļdegvielu ar hidrogenētu augu eļļu (HVO). Šis solis nav tikai eksperiments, bet gan daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir samazināt transporta nozares atkarību no fosilā kurināmā un sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus.

Pašlaik LTG veic parafinētās dīzeļdegvielas pārbaudes reālos apstākļos trīs dažādos ritošā sastāva tipos. Testu laikā tradicionālā degviela tiek aizstāta ar HVO100 – degvielu, kas pilnībā ražota no ilgtspējīgām atjaunojamām izejvielām, piemēram, lietotas cepamās eļļas un pārtikas rūpniecības dzīvnieku tauku atliekām. Šis projekts ir īpaši nozīmīgs reģionālajā kontekstā, jo tas rāda praktisku ceļu, kā dekarbonizēt dzelzceļa posmus, kuru elektrifikācija tuvākajā laikā nav ekonomiski pamatota.

Emisiju samazinājums skaitļos

Klaipēdas Universitātes veiktie mērījumi liecina, ka pāreja uz HVO100 būtiski uzlabo gaisa kvalitātes rādītājus, nemainot dzinēju veiktspēju. Zemāk redzamajā tabulā apkopoti galvenie emisiju samazinājuma rādītāji, kas fiksēti testa braucienu laikā:

Lietuvas dzelzceļa dekarbonizācija: dīzeli aizstāj ar augu eļļu
Rādītājs Samazinājums (salīdzinājumā ar dīzeli)
Sēra dioksīds (SO2) aptuveni 40%
Dūmainība (atsevišķos režīmos) līdz 100%
Oglekļa monoksīds (CO) līdz 60%
CO2 (visā dzīves ciklā) līdz 90%

Zinātnieki uzsver, ka, lai gan CO2 emisijas tiešā sadegšanas procesā mainās nedaudz, vērtējot pēc “no akas līdz ritenim” (well-to-wheel) principa, kopējais siltumnīcefekta gāzu ietaupījums ir milzīgs. Tas skaidrojams ar to, ka izejvielas (augi) savas augšanas laikā ir piesaistījušas ogļskābo gāzi, tādējādi radot gandrīz noslēgtu ciklu.

Elektrifikācija kā stratēģiskais pamats

Lai gan biodegviela kalpo kā efektīvs pagaidu risinājums, LTG galvenais fokuss paliek uz dzelzceļa tīkla elektrifikāciju. Pašlaik Lietuvā tiek īstenots vēsturiski lielākais infrastruktūras projekts – posma Viļņa–Klaipēda elektrifikācija. Pēc šī projekta pabeigšanas elektrificēto dzelzceļa līniju īpatsvars Lietuvā pieaugs no pašreizējiem 8% līdz 28%.

Lietuvas dzelzceļa dekarbonizācija: dīzeli aizstāj ar augu eļļu

Līdztekus infrastruktūras uzlabojumiem, uzņēmumi “LTG Link” un “LTG Cargo” aktīvi atjauno savu parku:
1. Pasažieru pārvadājumi: Tiek testēti 15 jauni “Stadler” elektriskie un akumulatoru vilcieni.
2. Kravu pārvadājumi: Iegādātas 17 jaunas elektrolokomotīves, kuras Lietuvā ieradīsies nākamgad.

HVO degviela šajā shēmā ieņem kritisku lomu – tā ļauj samazināt ietekmi uz vidi tajos maršrutos, kur kontakttīklu izbūve tehnisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ nav plānota tuvākajā desmitgadē.

Lietuvas dzelzceļa dekarbonizācija: dīzeli aizstāj ar augu eļļu

Ietekme uz Baltijas loģistikas koridoru

Latvijas lasītājiem un nozares ekspertiem šī Lietuvas iniciatīva ir svarīgs signāls par reģiona transporta koridora modernizāciju. Tā kā Baltijas valstis tiecas uz ciešāku integrāciju Eiropas transporta tīklos, vienoti standarti dekarbonizācijā kļūst par konkurētspējas jautājumu. Ja Lietuvas eksperiments ar 1 miljonu litru HVO degvielas izrādīsies veiksmīgs arī ilgtermiņa dzinēju nolietojuma ziņā, tas varētu kalpot par paraugu arī Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem, kuri saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem neelektrificētajos posmos.

Tomēr jāņem vērā arī izaicinājumi. HVO degviela pašlaik ir dārgāka par fosilo dīzeli, un tās pieejamība lielos apjomos ir atkarīga no globālajām piegādes ķēdēm. LTG stratēģija paredz turpināt ekonomisko analīzi līdz 2025. gada vidum, kad pilotprojekts tiks pabeigts pilnā apjomā.

Klaipēdas Universitātes rektors Artūrs Razbadausks norāda, ka tieši zinātniskais pamatojums ir garantija tam, ka pārmaiņas nav tikai “kosmētiskas”. Datu analīze ļauj objektīvi novērtēt, vai izvēlētais ceļš ir ilgtspējīgs ne tikai dabas, bet arī tehnikas ilgmūžības ziņā. Nākamajos posmos tiks vērtēta HVO ietekme uz dzinēju eļļošanas sistēmām un apkopes intervāliem.

Avots: BNS

Bendruomenė

Komentāri

+ XP
Komentarų dar nėra.

Ko jūs domājat par šo rakstu?

Paldies par jūsu viedokli!

Māris Ozoliņš

Autors

Māris Ozoliņš ir pieredzējis žurnālists ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi reģionālajā un nacionālajā pētniecībā. Viņa galvenā specializācija ir pašvaldību lēmumu analīze un to ietekme uz vietējo kopienu. Māris rūpīgi pārbauda faktus un nodrošina, lai lasītāji saņemtu tikai pārbaudītu un objektīvu informāciju par politiskajiem procesiem. Viņš tic, ka atklāta un godīga ziņu sniegšana ir pamats spēcīgai pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotāju informētībai

Sponsorēts saturs

Reģistrējoties jūs piekrītat privātuma politikai.