Pagājušajā gadā Lietuvā reģistrēti gandrīz 15,5 tūkstoši krāpšanas gadījumu, kas vērsti pret uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Kopējā summa, ko noziedznieki mēģināja izkrāpt, sasniedza iespaidīgus 58,8 miljonus eiro, liecina Lietuvas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kompetences centra dati. Šie skaitļi nav tikai statistika; tie iezīmē bīstamu tendenci, kurā kiberkrāpnieki kļūst arvien mērķtiecīgāki un tehnoloģiski attīstītāki, izmantojot mākslīgo intelektu (DI), lai apietu pat visstingrākos drošības protokolus.
Kaimiņvalsts pieredze rāda, ka krāpnieki vairs nepaļaujas tikai uz masveida e-pastu izsūtīšanu. Tā vietā viņi veic padziļinātu uzņēmuma izpēti, analizējot darbinieku lomas, partnerattiecības un iekšējo komunikācijas stilu. Šī personalizētā pieeja padara uzbrukumus grūti atpazīstamus pat pieredzējušiem finanšu speciālistiem.
Mākslīgais intelekts kā jauns ierocis krāpnieku rokās
Iedomājieties situāciju: uzņēmuma grāmatvedim platformā „Teams” piezvana vadītājs un lūdz steidzami veikt maksājumu. Balss ir pazīstama, seja un mīmika – tāpat, un situācija šķiet pilnīgi loģiska. Tomēr patiesībā tas nav vadītājs, bet gan ar DI palīdzību izveidots dziļviltojums (deepfake). Šādi scenāriji Lietuvas biznesa vidē vairs nav zinātniskā fantastika, bet gan reāls apdraudējums.
Eksperti norāda, ka DI risinājumi jau šodien ļauj reāllaikā atveidot cilvēka balsi un tēlu. Ja agrāk krāpniekus varēja atpazīt pēc valodas kļūdām vai aizdomīgām e-pasta adresēm, tad tagad viņi spēj imitēt ne tikai valodu, bet arī komunikācijas manieri un emocijas. Tas nozīmē, ka vizuālais un audiālais kontakts vairs nevar kalpot kā vienīgais identitātes pierādījums.
Pārtvertas sarakstes un mainīti rekvizīti
Viena no finansiāli sāpīgākajām shēmām, ar ko saskaras uzņēmumi, ir biznesa e-pastu pārtveršana. Lietuvā fiksēts gadījums, kad kāda klīnika pasūtīja interjera dekorus 30 000 eiro vērtībā no ārvalstu galerijas. Uzņēmums naudu pārskaitīja, taču galerija to nesaņēma. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka krāpnieki bija piekļuvuši sarakstei un rēķinā galerijas bankas kontu nomainījuši pret savu. Uzņēmums pat nepamanīja, ka pēdējā posmā sazinās nevis ar partneri, bet gan ar noziedznieku.
Tikpat bīstama ir tā dēvētā „vadītāja krāpniecība”. Šajos gadījumos darbinieki saņem rīkojumus veikt steidzamus, konfidenciālus maksājumus, jūtot spēcīgu autoritātes spiedienu. Steidzamības sajūta ir galvenais elements, kas liek cilvēkam rīkoties ātri, nepārbaudot informāciju un nekonsultējoties ar kolēģiem.
Kāpēc tas ir būtiski Baltijas reģionam?
Lietuvas gadījumi kalpo kā brīdinājums visam Baltijas biznesa sektoram, tostarp Latvijai. Tā kā mūsu reģiona uzņēmumi ir cieši saistīti, izmanto līdzīgas banku sistēmas un digitālos rīkus, krāpnieku metodes, kas pārbaudītas Lietuvā, ātri vien var tikt adaptētas arī Latvijas tirgum. Turklāt DI rīki noziedzniekiem ļauj viegli pārvarēt valodas barjeras, radot pārliecinošus tekstus un audio ziņas latviešu valodā.
Svarīgi saprast, ka tehnoloģiskie risinājumi ir tikai daļa no aizsardzības. Cilvēciskais faktors – uzmanība pret detaļām un disciplīna – joprojām ir izšķirošs. Ja krāpnieki spēj viltot seju un balsi, uzņēmumiem ir jāmaina veids, kā tie apstiprina finanšu darījumus.
Praktiski soļi drošības stiprināšanai
Lai mazinātu riskus, eksperti iesaka ieviest stingrākus iekšējos procesus, kas nav atkarīgi tikai no viena kanāla komunikācijas:
- Divu faktoru apstiprināšana: Lielākiem maksājumiem jābūt vismaz divu darbinieku apstiprinātiem.
- Alternatīvi saziņas kanāli: Saņemot lūgumu mainīt maksājuma rekvizītus vai veikt steidzamu pārskaitījumu, informācija obligāti jāpārbauda, piezvanot partnerim vai vadītājam pa iepriekš zināmu, pārbaudītu tālruņa numuru.
- Iekšējās paroles vai frāzes: Uzņēmuma iekšienē var vienoties par slepenām frāzēm, kas jāpasaka, pieprasot nestandarta finanšu operācijas. Tas palīdzēs identificēt personu pat tad, ja tiek izmantots DI balss simulators.
- Automatizācija un pārbaude: Maksājumu datus ieteicams automatizēt, lai mazinātu iespēju manuāli mainīt rekvizītus pēdējā brīdī.
Krāpniecības shēmas turpinās attīstīties līdz ar tehnoloģijām, tāpēc uzņēmumu vadītājiem un finanšu nodaļām ir jāpieņem „draudzīgas aizdomīguma” kultūra – labāk divreiz pārbaudīt, nekā zaudēt desmitiem tūkstošu eiro vienā mirklī.
Avots: BNS
/linkKomentāri