Lai pasargātu kritiski apdraudēto mazo zīriņu populāciju, Dabas aizsardzības pārvalde līdz 1. augustam ir noteikusi stingrus pārvietošanās ierobežojumus trīs stratēģiski svarīgās Kurzemes piekrastes zonās. Atpūtniekiem un pārgājienu entuziastiem šovasar jārēķinās ar izmaiņām maršrutos Ventspils novada un Slīteres Nacionālā parka teritorijā.
Slēgtās teritorijas un termiņi
Ierobežojumi ir spēkā visā aktīvajā putnu ligzdošanas periodā. Dabā šīs zonas ir marķētas ar informatīvām zīmēm un stendiem, taču gājējiem ieteicams jau iepriekš iepazīties ar konkrētajiem posmiem:
| Vieta | Ierobežojuma apjoms | Pārvietošanās iespējas |
|---|---|---|
| Irbes grīva | Pilnībā slēgta (~1,4 km) | Jāizmanto Jūrtakas apvedceļš |
| Lūžņas grīva | Pilnībā slēgta (~550 m) | Jāapiet pa iekšzemi vai Jūrtaku |
| Ķikana grīva | Daļēji slēgta (~600 m) | Tikai gar pašu ūdens malu, bez uzkavēšanās |
Irbes grīva, kas atrodas dabas liegumā “Ovīši”, ir slēgta visā liedaga un kāpu strēles platumā starp upes kreiso krastu un jūru. Savukārt Slīteres Nacionālajā parkā esošajā Ķikana grīvā pārvietošanās ir atļauta tikai gar pašu jūras malu, turot mājdzīvniekus īsā pavadā un lieki neuzkavējoties pludmales smiltīs.
Kāpēc nepieciešams miers liedagā?
Mazais zīriņš Latvijā ir kritiski apdraudēta suga – šobrīd valstī ligzdo mazāk nekā 100 pāru. Šie putni un tārtiņi savas ligzdas veido tieši atklātās pludmales smiltīs, izveidojot nelielas bedrītes. Cilvēka acij šīs ligzdas un olas ir gandrīz nemanāmas, jo tās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ nejauša izmīdīšana ir viens no galvenajiem populācijas sarukšanas iemesliem.
Ziemeļkurzemes grīvas tiek slēgtas piekto gadu pēc kārtas. Lai gan pirmie rezultāti rāda, ka atsevišķi putnu pāri sāk atgriezties un izpētīt šīs teritorijas, uzticības atgūšana drošai ligzdošanas vietai ir ilgs process. Putni cilvēku uztver kā tiešu apdraudējumu – manot traucējumu, pieaugušie putni pamet ligzdas, atstājot olas vai nelidojošos mazuļus riskam nosalt vai kļūt par medījumu.
Noteikumi suņu saimniekiem un gājējiem
Īpaša uzmanība šajā periodā jāpievērš mājdzīvnieku kontrolei. Suņi spēj saost ligzdas un mazuļus daudz ātrāk nekā cilvēks, tādēļ pat viens brīvsolī palaists suns var iznīcināt visu kolonijas dējumu. Slēgtajās teritorijās suņu atrašanās ir kategoriski aizliegta, bet atļautajos posmos, piemēram, pie Ķikana grīvas, dzīvniekam jābūt īsā pavadā.
Plānojot garākus pārgājienus gar jūru, Dabas aizsardzības pārvalde aicina izmantot Jūrtakas maršrutu, kas ērti apiet slēgtās upju grīvas. Ievērojot šos ierobežojumus, iedzīvotāji tiešā veidā palīdz saglabāt unikālo piekrastes dabu un nodrošina iespēju mazajiem zīriņiem, upes tārtiņiem un jūras žagatām sekmīgi izaudzēt nākamo paaudzi.
Avots: Ventspils novada pašvaldība
Komentāri