Vai mēs tiešām zinām, ko darītu, ja pienāktu tā dēvētā „X diena”? Šo jautājumu uzdod pazīstamais Lietuvas sabiedriskais darbinieks, režisors un karavīrs-brīvprātīgais Dominīks Kubiļus (Dominykas Kubilius). Viņa skatījumā valsts aizsardzība nesākas ar ieroci rokās, bet gan ar personisku jautājumu sev – kāda būtu mana loma kritiskā situācijā? Šī tēma kļūs par centrālo asu diskusijā „Visaptveroša aizsardzība – realitāte vai utopija?”, kas norisināsies gaidāmajā „Pilsoniskuma festivālā” Lietuvā.
Kubiļus uzsver, ka krīzes situācijā izšķiroša ir ne tikai armijas gatavība, bet arī katra iedzīvotāja spēja rīkoties, uzņemties atbildību un palīdzēt citiem. Viņa filozofija ir skaidra: ja cilvēks jūtas, ka ierocis nav domāts viņam, ir jādara tas, ko viņš prot vislabāk savā ikdienas dzīvē. Pavāram ir jābaro, skolotājam jārūpējas par bērniem, žurnālistam jāinformē, bet uzņēmējam jāmobilizē atbalsts. Šāda pieeja demistificē valsts aizsardzību, padarot to par kopīgu sabiedrības darbu, nevis tikai militāru operāciju.
Ierocis nav vienīgais veids, kā aizstāvēt valsti
Diskusijā, kuru moderēs Kubiļus, piedalīsies arī Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Toms Godļausks. Viņš norāda, ka visaptveroša valsts aizsardzība nav saistīta ar baiļu radīšanu, bet gan ar nobriedušas un apzinīgas sabiedrības veidošanu. Pēc viņa domām, aicinājums gatavoties nav aicinājums dzīvot bailēs. Tieši pretēji – tas ir aicinājums dzīvot atbildīgi un mierīgi, saprotot, ka katra cilvēka sagatavotība ir būtisks elements visas valsts drošības sistēmā.
Šī perspektīva ir īpaši aktuāla visā Baltijas reģionā, kur pēdējos gados diskusijas par „X dienu” ir kļuvušas par ikdienas politiskās un sociālās dienaskārtības sastāvdaļu. Uzsvars uz „civilo noturību” liecina par pāreju no pasīvas paļaušanās uz valsts institūcijām uz aktīvu sabiedrības līdzdalību. Tas nozīmē, ka valsts drošība ir tieši proporcionāla tam, cik spēcīga un vienota ir tās pilsoniskā kopiena.
Psiholoģiskā noturība un kopienas spēks
Psiholoģe un rezerves majore Rosita Kanapeckaite, kura arī piedalīsies festivāla diskusijā, akcentē sabiedrības psiholoģiskās sagatavotības nozīmi. Viņas ieskatā neatkarīgi no profesijas vai vecuma, ikviens var būt noderīgs savai valstij caur aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē. Palīdzība kaimiņam vai iesaistīšanās vietējā brīvprātīgo kustībā krīzes brīdī var būt tikpat izšķiroša kā militāra rīcība frontes līnijā.
Savukārt pazīstamais blogeris un sabiedriskais aktīvists Skirmants Maļinausks uzsver, ka valsts ir tik stipra, cik stipra ir tās pilsoņu atbildības sajūta. Viņam pievienojas arī bijušais Speciālo uzdevumu vienības karavīrs un Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris, pulkvedis Gintars Korizna, kurš vairākkārt publiski runājis par brīvprātības un pilsoniskās aktivitātes lomu valsts noturības stiprināšanā.
Festivāls kā platforma dialogam un kultūrai
„Pilsoniskuma festivāls”, kas šogad notiks 6. jūnijā Leonpoles muižā, Ukmerģes rajonā, jau trešo gadu pēc kārtas pulcē sabiedrības darbiniekus, uzņēmējus un kultūras pārstāvjus. Organizatori uzskata, ka šādas diskusijas ir nepieciešamas, lai veicinātu sabiedrības briedumu un spēju mobilizēties krīzes situācijās.
Papildus nopietnām diskusijām par drošību, festivāla apmeklētājiem būs iespēja baudīt arī kultūras programmu. Viens no spilgtākajiem mirkļiem solās būt profesora Vītauta Landsberģa un viņa meitas Birutes Landsberģītes-Cechanavičienes dzejas un mūzikas dialogs. Programmā paredzēti arī koncerti, izglītojošas aktivitātes ģimenēm un Lietuvas Strēlnieku savienības paraugdemonstrējumi. Šis pasākums kalpo kā atgādinājums, ka pilsoniskums nav tikai pienākums, bet arī kopīga kultūras telpa un vērtības, kuras ir vērts aizstāvēt.
Avots: BNS
/linkKomentāri