Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem draudiem dārzkopjiem un vietējai ekosistēmai gan Latvijā, gan Lietuvā. Šis agresīvais kaitēklis ne tikai iznīcina ražu, bet arī izspiež vietējās sugas. Nesen Lietuvas pierobežā, Biržu rajona Obelauķu dārzkopības kooperatīvos, norisinājās pirmā izglītojošā kopienas talka “RENKAM” (tulkojumā – “Vācam”), kurā eksperti dalījās ar praktisku stratēģiju šīs invāzijas ierobežošanai.
Pasākums, kas pulcēja vietējos zemes īpašniekus, ir daļa no starptautiskā projekta “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība pret invazīvajām sugām” (INVAGO). Galvenā atziņa ir skaidra: cīņā ar kailgliemežiem neeksistē viena “brīnumlīdzekļa” – panākumu atslēga slēpjas metožu kompleksā un dabas procesu izpratnē.
Kompleksā pieeja: kāpēc ar vienu metodi nepietiek?
Lektore un dārzkopības eksperte Dr. Inģe Auželiene uzsver, ka cīņai jābūt daudzpusīgai. Viņa izšķir trīs galvenos kontroles veidus, kas jāizmanto vienlaicīgi:
- Mehāniskā ierobežošana: Regulāra gliemežu lasīšana ar rokām joprojām ir viena no efektīvākajām metodēm, īpaši vakaros vai agri no rīta. Svarīgi ir savāktos īpatņus iznīcināt humāni un droši, lai tie neatgrieztos dārzā.
- Ķīmiskie līdzekļi: Limacīdu (gliemežu granulu) izmantošana ir pieļaujama, taču tai jābūt pārdomātai. Eksperti iesaka izvēlēties līdzekļus uz dzelzs fosfāta bāzes, kas ir mazāk toksiski mājdzīvniekiem un citiem dārza iemītniekiem.
- Bioloģiskās metodes: Tas nozīmē dabisko ienaidnieku piesaistīšanu un dārza vides pielāgošanu tā, lai tā nebūtu labvēlīga kailgliemežu masveida vairošanai.
Eksperte akcentē, ka bioloģiskā daudzveidība ir labākais vairogs pret invazīvajām sugām. Jo veselīgāka un daudzveidīgāka ir vietējā daba, jo grūtāk svešajām sugām ir tajā dominēt.
Dabiskie sabiedrotie: krupji un eži
Viens no interesantākajiem faktiem, kas izskanēja seminārā, attiecas uz mūsu dārzu ne tik mīlīgajiem, bet ārkārtīgi noderīgajiem iemītniekiem. Vai zinājāt, ka parastais krupis vienas nakts laikā var apēst līdz pat 100 kailgliemežiem?
Papildus krupjiem, lielākie palīgi cīņā pret Spānijas kailgliemežiem ir:
* Eži: Viņi ir dabiski plēsēji, kas labprāt mielojas ar gliemežiem.
* Zalkši: Lai gan daudziem tie rada bailes, zalkši ir svarīgs posms ekosistēmas līdzsvarošanā.
* Putni: Īpaši melnie meža strazdi ir aktīvi gliemežu mednieki.
Tā vietā, lai mēģinātu šos dzīvniekus izdzīt no sava dārza, dārzkopjiem būtu jārada tiem piemēroti apstākļi. Tas nozīmē atstāt kādu neskartu dārza stūri ar lapu kaudzi, kur ežiem patverties, vai nelielu ūdens tilpni krupjiem.
Praktiski soļi dārza aizsardzībai
Papildus tiešai iznīcināšanai, dārza īpašniekiem ieteicams pievērst uzmanību dārza higiēnai. Spānijas kailgliemežiem patīk mitrums un tumsa. Izvairieties no nepļautas zāles pierobežas joslās, neuzglabājiet dēļu kaudzes vai būvgružus tiešā dobju tuvumā.
Svarīgi ir arī apzināt invazīvās sugas agrīnā stadijā. Spānijas kailgliemezis parasti ir liels (7–15 cm), krāsa variē no netīri brūnas līdz spilgti oranžai, un tam ir raksturīga krunkaina āda. Atpazīšana ir pirmais solis, lai novērstu to izplatību tālāk kaimiņu dārzos.
Kopīga cīņa pāri robežām
Šī problēma neapstājas pie valsts robežas, tādēļ projekts INVAGO tiek īstenots 2021.–2027. gada Interreg VI-A Latvijas un Lietuvas programmas ietvaros. Tas nozīmē, ka pieredzes apmaiņa un kopīgas stratēģijas izstrāde ir prioritāte abām valstīm.
Biržu rajona pašvaldība šovasar plāno vēl divus līdzīgus pasākumus: 13. jūnijā pie pilsētas centrālās peldvietas ar docenti Griti Skujieni un 5. septembrī Dauguvieša parkā ar doktorantu Mantu Adomaiti. Šīs lekcijas un praktiskās nodarbības ir atvērtas ikvienam interesentam, sniedzot iespēju mācīties no vadošajiem dzīvības zinātņu speciālistiem.
Avots: Biržų rajono savivaldybė
/linkKomentāri