Lietuvas Seims ir spēris izšķirošu soli ceļā uz pilnīgu darba samaksas caurredzamību, pēc apspriešanas atbalstot vērienīgus grozījumus Darba kodeksā. Šīs izmaiņas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas, sniegs darbiniekiem kaimiņvalstī vēl nebijušas tiesības pieprasīt informāciju par vidējo atalgojumu savā uzņēmumā, lai cīnītos pret nevienlīdzību un gadu desmitiem ierasto “slepeno algu” kultūru.
Likumprojekta mērķis ir līdz šī gada jūnijam Lietuvas tiesību aktos pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/970 noteikumus. Jaunie noteikumi paredz, ka darba devējiem būs pienākums nodrošināt vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādas vērtības darbu, vienlaikus padarot atalgojuma noteikšanas mehānismus saprotamus pašiem strādājošajiem.
Tiesības pieprasīt datus par kolēģu atalgojumu
Viens no būtiskākajiem jauninājumiem, kas skars tūkstošiem strādājošo, ir tiesības rakstveidā saņemt detalizētu informāciju par atalgojuma līmeņiem uzņēmumā. Darbinieks varēs vērsties pie darba devēja, lai uzzinātu ne tikai savu gada darba samaksu un vidējo stundas likmi, bet arī salīdzinātu to ar vidējiem rādītājiem savā amatu grupā.
Saskaņā ar grozījumiem, darba devējam būs pienākums sniegt datus par vidējo atalgojumu (gan mēneša, gan stundas likmi) sadalījumā pēc dzimuma tajā pašā amatu kategorijā, kurā strādā attiecīgais darbinieks. Ja darbiniekam radīsies aizdomas par netaisnīgu samaksu, viņš varēs izmantot valsts institūciju palīdzību – vērsties Darba inspekcijā, Darba strīdu komisijā vai arodbiedrībās, lai aizstāvētu savas intereses.
Jauni kritēriji amatu novērtēšanai
Lai nodrošinātu objektīvu salīdzināšanu, uzņēmumiem turpmāk būs pienākums grupēt amatus, balstoties uz vismaz četriem skaidri definētiem kritērijiem:
* Prasmes: nepieciešamā izglītība, profesionālā pieredze un iemaņas;
* Piepūle: gan fiziskā, gan garīgā slodze, kas nepieciešama darba veikšanai;
* Atbildība: par rezultātiem, resursiem vai citiem darbiniekiem;
* Darba apstākļi: vides faktori, kuros tiek veikti pienākumi.
Šāda pieeja neļaus darba devējiem attaisnot algu atšķirības ar subjektīviem vai nepārskatāmiem iemesliem. Ja darba strīdu risināšanas institūcija konstatēs, ka darbiniekam ir maksāts mazāk nekā kolēģiem par vienādas vērtības darbu, darba devējam būs pienākums izmaksāt kompensāciju. Tā ietvers ne tikai nesaņemto algas daļu, bet arī atlīdzību par mantisko un nemantisko kaitējumu, tostarp par diskrimināciju un zaudētajām karjeras iespējām.
Cīņa ar vīriešu un sieviešu algu atšķirību
Lietuvas sociālās apsardzes un darba ministre Jūrate Zailskiene, prezentējot projektu Seimā, uzsvēra, ka 2024. gadā Lietuvā atalgojuma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm joprojām ir aptuveni 9,4%. Lai gan šī plaisa pakāpeniski sarūk, ministre atzina, ka progress nav tik straujš, kā cerēts, īpaši ņemot vērā, ka nodarbinātības iespējas abiem dzimumiem Lietuvā ir gandrīz vienādas.
“Mēs redzam, ka, lai gan sieviešu un vīriešu iespējas iekļauties darba tirgū ir līdzīgas, samaksas atšķirības saglabājas. Caurredzamība ir galvenais instruments, lai šo netaisnību novērstu,” norādīja ministre.
Šis lēmums Lietuvā ir daļa no plašākas Eiropas Savienības stratēģijas, kuras mērķis ir panākt, lai darba samaksa būtu balstīta uz objektīviem sasniegumiem, nevis dzimumu vai spēju sarunāt labākus nosacījumus individuālās sarunās. Paredzams, ka līdzīgi grozījumi tuvākajā laikā kļūs par aktualitāti arī citās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, kur algu caurredzamības jautājums joprojām ir diskusiju stadijā.
Lietuvas Seima balsojumā grozījumus pēc apspriešanas atbalstīja 80 deputāti, trīs bija pret, bet 19 atturējās. Galīgais balsojums par likuma pieņemšanu gaidāms tuvākajā laikā.
Avots: ELTA
/linkKomentāri