Lietuvas Seima deputāts Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) vērsies Izglītības, zinātnes un sporta ministrijā ar priekšlikumu pilnībā vienādot lietuviešu valodas mācību apjomu sākumskolas posmā gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolās. Šī iniciatīva mērķēta uz to, lai visiem valsts pilsoņiem nodrošinātu vienādas iespējas apgūt valsts valodu neatkarīgi no izvēlētā izglītības iestādes tipa.
Pašlaik Lietuvas Izglītības ministrija saskaņo grozījumus Vispārējās izglītības plānos, reaģējot uz Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas lēmumu. Tiesas spriedums paredz, ka mazākumtautību skolu sākumskolas klasēs lietuviešu valodai jāvelta ne mazāk stundu kā dzimtajai valodai. Tomēr Kasčūns norāda, ka pašreizējais ministrijas sagatavotais projekts joprojām saglabā nelielas, bet būtiskas atšķirības starp dažādām skolām.
Nevienlīdzība pirmajās klasēs un stundu matemātika
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām, kas stāsies spēkā no šī gada 1. septembra, lietuviešu mācībvalodas skolu pirmklasniekiem paredzētas 8 lietuviešu valodas stundas nedēļā, savukārt 2., 3. un 4. klašu skolēniem – pa 7 stundām. Tajā pašā laikā mazākumtautību skolās visām sākumskolas klasēm (no 1. līdz 4.) tiek plānotas vienādi – 7 stundas nedēļā.
Tas nozīmē, ka mazākumtautību skolu pirmklasniekiem būs par vienu valsts valodas stundu nedēļā mazāk nekā viņu vienaudžiem lietuviešu skolās. Četru gadu laikā šī starpība uzkrājas līdz 35 mācību stundām. Lai gan šis skaitlis šķiet neliels, deputāts uzsver, ka tas ir principiāls jautājums par vienlīdzīgu starta pozīciju nodrošināšanu.
Salīdzinājumam – līdzšinējā kārtība bija vēl krasāk atšķirīga. Mazākumtautību skolu sākumskolēniem bija tikai 5 lietuviešu valodas stundas nedēļā. Četru mācību gadu laikā starpība starp abiem skolu tipiem sasniedza pat 315 stundas. Aritmētiski vērtējot, šāds zināšanu un prasmju ieguves robs ir līdzvērtīgs gandrīz diviem papildu mācību gadiem, kas būtiski ietekmē skolēnu tālākās sekmes un integrāciju sabiedrībā.
Tiesiskais pamatojums un bērnu tiesības
Laurīns Kasčūns uzskata, ka jebkāda stundu skaita atšķirība valsts valodas apguvē ir pretrunā ar mērķi iemācīt valodu visiem pilsoņiem vienādā līmenī. Viņaprāt, šo mērķi nedrīkst ierobežot vai saistīt ar citu valodu (tostarp dzimtās valodas) stundu skaitu. Lietuvas Izglītības likumā nostiprinātais vienlīdzīgu iespēju princips paredz, ka izglītības sistēmai jābūt sociāli taisnīgai un jānodrošina ikvienas personas tiesību īstenošana.
“Valsts valodas apguves apstākļi ir plaši analizēti zinātniskajā literatūrā. Fakts, ka līdz šim nav izveidota efektīva sistēma, kas ļautu mazākumtautību skolēniem pienācīgi apgūt valsts valodu, norāda uz ilgstošu vienlīdzības principa un personu konstitucionālo tiesību ignorēšanu,” uzsvēra deputāts.
Papildus vēstulei ministrijai, Seima deputāts ir vērsies arī Bērnu tiesību aizsardzības kontroliera iestādē. Viņš lūdz izvērtēt, vai mazāks lietuviešu valodas stundu skaits mazākumtautību skolu pirmklasniekiem nepārkāpj bērnu tiesības un viņu likumīgās intereses saņemt pilnvērtīgu izglītību.
Ietekme uz sabiedrības integrāciju
Šī diskusija Lietuvā notiek laikā, kad arī kaimiņvalstis, tostarp Latvija un Igaunija, veic būtiskas reformas pārejai uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā. Lietuvas pieeja šobrīd koncentrējas uz stundu skaita izlīdzināšanu, saglabājot mazākumtautību skolu tīklu, taču pastiprinot prasības valsts valodas prasmei.
Sistēmas pilnveidošana tiek uzskatīta par būtisku soli, lai mazinātu sociālo atstumtību. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas pēc skolas beigšanas bieži kļūst par šķērsli konkurētspējai darba tirgū un aktīvai līdzdalībai valsts politiskajā un kultūras dzīvē. Kasčūna iniciatīva paredz, ka valstij ir pienākums radīt tādus apstākļus, kuros skolas tips nekļūst par noteicošo faktoru tam, cik labi jaunietis pārvaldīs valsts valodu.
Avots: ELTA
/linkKomentāri