Lietuvas parlamentā (Seimā) nonācis priekšlikums atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksām, kas pārsniedz 350 eiro robežu. Dati liecina, ka pērn ieviestais nodokļu slogs nav devis cerēto fiskālo pienesumu, bet gan mudinājis darba devējus mākslīgi samazināt darbinieku labumu grozus, lai iekļautos neapliekamajā zonā.
Statistika par šī gada pirmo ceturksni atklāj paradoksālu situāciju: lai gan apdrošināto personu skaits pieaug, polišu kvalitāte un segums piedzīvo strauju kritumu. Tas norāda uz darba devēju pielāgošanos nodokļu politikai, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
Skaitļi, kas liecina par efektivitātes trūkumu
Analizējot 2024. gada pirmā ceturkšņa datus salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, redzama skaidra tendence: darba devēji vairs nevēlas maksāt par dārgākām, visaptverošām polisēm, ja tās tiek apliktas ar papildu nodokli.
| Rādītājs | 2023. gada 1. ceturksnis | 2024. gada 1. ceturksnis | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| Kopējā noslēgto līgumu summa | 49,4 milj. EUR | 46,9 milj. EUR | -5% |
| Vidējā vienas polises vērtība | 454 EUR | 386 EUR | -15% |
| Noslēgto polišu skaits | – | – | +11% |
Šie dati apstiprina, ka vidēji no katras polises vērtības ir “nogriezti” aptuveni 36 eiro. Šis samazinājums nav nejaušs – tas ir tieši tik liels, lai polises vērtība pietuvotos 350 eiro slieksnim, virs kura jāsāk maksāt nodokļi. Rezultātā valsts budžets nesaņem plānotos ieņēmumus, jo darba devēji vienkārši neizvēlas apliekamos pakalpojumus.
Kāpēc pašreizējā kārtība tiek kritizēta?
Seima Liberāļu kustības frakcijas priekšsēdētājas vietniece Edita Rudeliene, kura iesniegusi grozījumus Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, uzsver, ka cietēji šajā situācijā ir visi. Papildu veselības apdrošināšana Lietuvā kļuvusi par būtisku motivācijas rīku, īpaši privātajā sektorā, kur valsts medicīnas rindas bieži vien ir pārlieku garas.
“Darba devēji pielāgojas nodokļu robežām un samazina vienam darbiniekam piešķirto apdrošināšanas summu. Zaudētāji ir visi: darbinieki saņem mazāk veselības pakalpojumu, valsts nesavāc nodokļus, un tiek palielināts spiediens uz valsts veselības aizsardzības sistēmu,” norāda E. Rudeliene.
Pašreizējā nodokļu politika tika ieviesta pērnā gada pavasarī pēc sociāldemokrātu kodola iniciatīvas. Toreiz mērķis bija aplikt ar nodokli luksusa līmeņa darbinieku labumus, taču praksē 350 eiro robeža izrādījās pārāk zema, lai segtu kvalitatīvu veselības apdrošināšanas paketi mūsdienu medicīnas pakalpojumu cenu līmenī.
Ietekme uz sabiedrību un veselības sistēmu
Lietuvā ar brīvprātīgo veselības apdrošināšanu ir apdrošināti aptuveni 240 tūkstoši iedzīvotāju. Kad darba devējs samazina polises vērtību, darbiniekam bieži vien nākas atteikties no specifiskiem izmeklējumiem, rehabilitācijas vai zobārstniecības pakalpojumiem, kas iepriekš bija iekļauti dārgākajās programmās.
Tas rada divkāršu negatīvu efektu:
1. Sociālā aizsardzība: Darbinieki jūtas mazāk pasargāti, kas mazina motivāciju un lojalitāti darba devējam.
2. Valsts sektora noslodze: Cilvēki, kuri vairs nevar atļauties privātos pakalpojumus caur apdrošināšanu, atgriežas valsts medicīnas iestāžu rindās, tādējādi pagarinot gaidīšanas laiku visiem iedzīvotājiem.
Kas gaidāms tālāk?
Likumprojekts par nodokļa atcelšanu Seimā tiks izskatīts tuvākajā laikā opozīcijas darba kārtības ietvaros. Lai gan valdošā koalīcija iepriekš aizstāvēja šo nodokli, krītošie statistikas rādītāji un darba devēju organizāciju spiediens var likt pārskatīt līdzšinējo nostāju.
Ja grozījumi tiks apstiprināti, tas varētu kalpot par signālu darba tirgum atgriezties pie pilnvērtīgākiem darbinieku sociālajiem garantiju groziem, nebaidoties no papildu nodokļu sloga par rūpēm par darbinieku veselību.
Avots: ELTA
/linkKomentāri