Lietuvas Seima delegācijas vadītājs Giedrjus Drukteinis piedalās Baltijas jūras parlamentārās konferences (BJPK) Pastāvīgās komitejas sēdē Noištatē, Vācijā, kurā tiek apspriestas reģionālās drošības prioritātes Islandes gaidāmajai prezidentūrai. Sanāksmes laikā uzsvērts, ka ģeopolitiskā situācija pieprasa fundamentālu izmaiņu stratēģiskajā domāšanā, apvienojot Baltijas jūras un Arktikas reģionus vienotā politiskā telpā.
Vienota politiskā telpa no Baltijas līdz Arktikai
Krievijas karš pret Ukrainu ir apgāzis iepriekšējo pieņēmumu, ka Baltijas jūra un Arktika stratēģiski ir nošķirtas zonas. Kā norādīja Giedrjus Drukteinis, agresīvs spiediens, hibrīdie draudi un dezinformācija ir kļuvusi par ikdienu visām demokrātiskajām valstīm ap Baltijas jūru un Arktiku. Šo reģionu saikne ir ne tikai politiska, bet arī fiziska – tos savieno zemūdens kabeļi, kuģniecības ceļi un kopīga infrastruktūra, no kuras atkarīga mūsdienu sabiedrība.
Īpaša uzmanība sēdē tika pievērsta arī negaidītiem riska faktoriem, tostarp Amerikas Savienoto Valstu paustajām pretenzijām uz Grenlandi, kas rada jaunu nenoteiktības līmeni reģionā. BJPK locekļu ieskatā, atbilde uz šiem izaicinājumiem ir vienota rīcība, traktējot abus reģionus kā vienu telpu, ko saista kopīgas vērtības un interese saglabāt starptautiski atzītās robežas.
Hibrīdie draudi un drona incidentu eskalācija
Sanāksmes gaitā Igaunijas, Somijas un Latvijas parlamentārieši dalījās pieredzē par pieaugošajiem draudiem, ko rada Krievijas dronu ielidošana kaimiņvalstu teritorijās. Lietuvas pārstāvis uzsvēra, ka šādi incidenti nav tikai tehniski pārkāpumi, bet gan apzināti soļi konflikta eskalācijai un rietumvalstu vienotības pārbaudei. Ilgtermiņā tie var kalpot par ievadu nopietnākām provokācijām, tādēļ nepieciešama tūlītēja un koordinēta reakcija.
Demokrātiskā noturība kā reģionālā prioritāte
BJPK Pastāvīgā komiteja pieņēma un publicēja rezolūciju, kas stingri nosoda Krievijas dronu provokācijas pret Somiju, Poliju un Baltijas valstīm. Rezolūcijā pausta solidaritāte un atbalsts visām reģiona demokrātijām. Diskusiju noslēgumā tika uzsvērts, ka parlamentiem, brīvajiem medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsadarbojas, lai saglabātu sabiedrības uzticību valsts institūcijām, ko mērķtiecīgi cenšas graut ārēja dezinformācija.
Avots: ELTA
Komentāri