Francijas pilsētā Monpeljē bāzētais jaunuzņēmums “BeatHealth” ir radījis inovatīvu risinājumu, kas izmanto mūziku kā terapeitisku instrumentu Parkinsona slimības pacientu mobilitātes atjaunošanai. Pēc 15 gadus ilgiem universitātes pētījumiem izstrādātā ierīce “BeatMove” piedāvā stabilizēt gaitu un atgūt neatkarību tiem, kuriem slimība radījusi smagus kustību traucējumus.
Lai gan Parkinsona slimība sabiedrībā visbiežāk asociējas ar trīci, aptuveni 85 līdz 90 % pacientu tieši gaitas traucējumi ir vissmagākā ikdienas invaliditātes izpausme. Francijā, kur ar šo slimību dzīvo aptuveni 270 000 cilvēku, tā ir otrs biežākais motorās invaliditātes cēlonis. Jaunā tehnoloģija nevis vienkārši atskaņo mūziku, bet gan sinhronizē to ar lietotāja soļiem, radot plūstošu un kontrolētu kustību.
Ritmiskā stimulācija kā ārējais smadzeņu pulkstenis
Metodes pamatā ir zinātnisks princips, ko dēvē par ritmisko audiālo stimulāciju (RAS). Cilvēkiem ar Parkinsona slimību smadzeņu struktūras, kas atbild par bioloģiskajiem ritmiem — bazālie gangliji —, vairs nefunkcionē pilnvērtīgi. Šis iekšējā pulksteņa bojājums izraisa gaitas “sasalšanu” vai nevienmērīgus soļus.
“BeatMove” izmantotā mūzika darbojas kā ārējs metronoms, kas kompensē šo iekšējo deficītu. Tomēr speciālisti uzsver, ka jebkuras mūzikas klausīšanās var nebūt pietiekama vai pat būt kaitīga. Ja ritms ir pārāk ātrs, gājējs mēģina tam pielāgoties, nespēj to noturēt, ātri nogurst un kustību kvalitāte pasliktinās. Tehnoloģijas viedums slēpjas spējā personalizēt pieredzi reāllaikā, pielāgojoties katra indivīda fiziskajām spējām konkrētajā brīdī.
Personalizēts algoritms un viedie sensori
Sistēmas darbību nodrošina patentēts audio-motorās sinhronizācijas algoritms, kura izstrādē piedalījušies septiņi neirozinātņu, kustību zinātnes un informātikas doktori. Praktiski tas izpaužas kā lietotne viedtālrunī un īpašas aproces, ko pacients apliek ap potītēm.
Procesā tiek iesaistīti vairāki posmi:
1. Mūzikas izvēle: Lietotājs aplikācijā izvēlas savus iecienītākos mūzikas stilus.
2. Kustību analīze: Potīšu aprocēs iebūvētie sensori mēra pacienta soļu kadenci reāllaikā.
3. Dinamiska pielāgošanās: Dati tiek nosūtīti uz viedtālruni, un algoritms tūlītēji pielāgo mūzikas tempu, lai tas precīzi atbilstu cilvēka gaitai.
4. Progresīvs treniņš: Kad gaita ir stabilizējusies, sistēma neuzkrītoši palielina tempu, mudinot lietotāju nedaudz paātrināties, tādējādi darbojoties kā digitālais treneris.
Klīniskie ieguvumi un dzīves kvalitātes uzlabošana
Monpeljē Universitātes veiktie pētījumi apliecina būtisku progresu: pacientiem uzlabojas gaitas ātrums, palielinās soļa garums un ievērojami samazinās kritienu skaits. Šiem rezultātiem ir ne tikai fiziska, bet arī psiholoģiska nozīme. Bailes no kritiena bieži vien liek pacientiem izvairīties no kustībām, kas savukārt noved pie fiziskās kondīcijas pasliktināšanās un sociālās izolācijas.
“BeatHealth” vadītājs Gijoms Talons (Guillaume Tallon) uzsver, ka mērķis ir pārtraukt šo apburto loku. Ja cilvēks jūtas drošāk, viņš kustas vairāk, un tas tiešā veidā uzlabo viņa vispārējo veselības stāvokli un dzīvesprieku.
Pieejamība un nākotnes perspektīvas
Pašlaik risinājums ir pieejams kā abonēšanas pakalpojums par aptuveni 30 eiro mēnesī, kas ietver gan nepieciešamo aparatūru, gan programmatūru. Uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai Francijā šī tehnoloģija tiktu iekļauta valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu grozā, padarot to pieejamu plašākam pacientu lokam.
Lai gan sākotnēji fokuss ir uz Parkinsona slimību, izstrādātāji saredz plašu pielietojumu arī citās jomās. Tehnoloģiju plānots adaptēt rehabilitācijai pēc insulta, multiplās sklerozes pacientiem, kā arī senioriem bez specifiskām diagnozēm, lai mazinātu kritienu risku. Tāpat interesi izrāda sportisti, kuri vēlas izmantot ritmisko sinhronizāciju savu treniņu efektivitātes paaugstināšanai.
Avots: En Commun – Montpellier
/linkKomentāri