Latvijas dzimtsarakstu sistēma šogad atzīmē 105. gadadienu kopš brīža, kad valsts pārņēma iedzīvotāju dzīves svarīgāko notikumu reģistrāciju. Šis vairāk nekā gadsimtu ilgais stāsts atspoguļo Latvijas valstiskuma nostiprināšanos un pāreju uz modernu, laicīgu pārvaldi, kas dokumentē katra iedzīvotāja dzīves gājumu no dzimšanas līdz pat pēdējam ierakstam.
Jāņa Čakstes izsludinātais likums un baznīcu ēras beigas
Līdz 1921. gada sākumam dzimšanas, laulības un miršanas faktus Latvijā fiksēja vienīgi baznīcas, veicot ierakstus draudžu grāmatās. Būtisks pagrieziens notika 1921. gada 18. februārī, kad Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”. To izsludināja pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste, pirmo reizi nododot šo funkciju valsts pārziņā un izveidojot vienotu, laicīgu sistēmu visā valsts teritorijā.
Rīgas pirmā nodaļa un tīkla paplašināšanās reģionos
Pirmā darbu uzsāka Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa 1921. gada 2. maijā. Jau dažus mēnešus vēlāk, 1. jūlijā, reģistrācijas punkti tika atvērti arī Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Kandavā, Limbažos, Valmierā un citviet. Sākotnēji izveidoto 378 nodaļu tīkls nākamo 15 gadu laikā strauji auga, līdz 1937. gadā Latvijā darbojās jau 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. To darbību vēsturiski uzraudzīja vietējie miertiesneši, bet augstāko pārraudzību īstenoja tieslietu ministrs.
Desmit miljoni ierakstu un pašvaldību loma
Kopš sistēmas izveides dzimtsarakstu nodaļās sastādīti vairāk nekā 10 miljoni reģistru ierakstu. Šie dokumenti kalpo ne tikai kā juridisks pamats, bet arī kā unikāla kultūrvēsturiska liecība par Latvijas dzimtām un valsts vēsturi. Interesanti, ka jau kopš pirmsākumiem nodaļu uzturēšana ir pašvaldību pienākums, un šis princips ir saglabājies nemainīgs. Rīgā šo darbu šobrīd nodrošina Apkaimju iedzīvotāju centra speciālisti, kuri maijā, atzīmējot jubileju, saņēma pašvaldības vadības pateicību par profesionālo un cilvēcisko pieeju sabiedrībai nozīmīgu notikumu iemūžināšanā.
Avots: Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Komentāri