Mans profils
Nav rezultātu

No baznīcu grāmatām līdz valsts reģistram: Rīgā atzīmē 105 gadus

Elīna Kalniņa
Elīna Kalniņa
2026-05-20 10:14 • ⏳ 2 min. lasīšanas
Vecas baznīcas grāmatas un reģistri uz balta fona, atspoguļojot vēsturisko pierakstu sistēmu.

Latvijas dzimtsarakstu sistēma šogad atzīmē 105. gadadienu kopš brīža, kad valsts pārņēma iedzīvotāju dzīves svarīgāko notikumu reģistrāciju. Šis vairāk nekā gadsimtu ilgais stāsts atspoguļo Latvijas valstiskuma nostiprināšanos un pāreju uz modernu, laicīgu pārvaldi, kas dokumentē katra iedzīvotāja dzīves gājumu no dzimšanas līdz pat pēdējam ierakstam.

Jāņa Čakstes izsludinātais likums un baznīcu ēras beigas

Līdz 1921. gada sākumam dzimšanas, laulības un miršanas faktus Latvijā fiksēja vienīgi baznīcas, veicot ierakstus draudžu grāmatās. Būtisks pagrieziens notika 1921. gada 18. februārī, kad Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”. To izsludināja pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste, pirmo reizi nododot šo funkciju valsts pārziņā un izveidojot vienotu, laicīgu sistēmu visā valsts teritorijā.

No baznīcu grāmatām līdz valsts reģistram: Rīgā atzīmē 105 gadus

Rīgas pirmā nodaļa un tīkla paplašināšanās reģionos

Pirmā darbu uzsāka Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa 1921. gada 2. maijā. Jau dažus mēnešus vēlāk, 1. jūlijā, reģistrācijas punkti tika atvērti arī Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Kandavā, Limbažos, Valmierā un citviet. Sākotnēji izveidoto 378 nodaļu tīkls nākamo 15 gadu laikā strauji auga, līdz 1937. gadā Latvijā darbojās jau 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. To darbību vēsturiski uzraudzīja vietējie miertiesneši, bet augstāko pārraudzību īstenoja tieslietu ministrs.

No baznīcu grāmatām līdz valsts reģistram: Rīgā atzīmē 105 gadus

Desmit miljoni ierakstu un pašvaldību loma

Kopš sistēmas izveides dzimtsarakstu nodaļās sastādīti vairāk nekā 10 miljoni reģistru ierakstu. Šie dokumenti kalpo ne tikai kā juridisks pamats, bet arī kā unikāla kultūrvēsturiska liecība par Latvijas dzimtām un valsts vēsturi. Interesanti, ka jau kopš pirmsākumiem nodaļu uzturēšana ir pašvaldību pienākums, un šis princips ir saglabājies nemainīgs. Rīgā šo darbu šobrīd nodrošina Apkaimju iedzīvotāju centra speciālisti, kuri maijā, atzīmējot jubileju, saņēma pašvaldības vadības pateicību par profesionālo un cilvēcisko pieeju sabiedrībai nozīmīgu notikumu iemūžināšanā.

Avots: Rīgas valstspilsētas pašvaldība

Bendruomenė

Komentāri

+ XP
Komentarų dar nėra.

Ko jūs domājat par šo rakstu?

Paldies par jūsu viedokli!

Elīna Kalniņa

Autors

Elīna Kalniņa ir vadošā Rīgas valstspilsētas ziņu redaktore, kura analizē domes politiskos procesus, pilsētas budžetu un liela mēroga infrastruktūras projektus. Viņas mērķis ir sniegt rīdziniekiem objektīvu un padziļinātu skatījumu uz pilsētas pārvaldi, izceļot gan sasniegumus, gan problēmjautājumus. Elīna strādā ar plašu avotu loku un vienmēr verificē informāciju, lai nodrošinātu augstāko žurnālistikas kvalitāti. Viņa tic, ka informēta sabiedrība ir galvenais dzinējspēks pozitīvām pārmaiņām galvaspilsētā

Sponsorēts saturs

Reģistrējoties jūs piekrītat privātuma politikai.