Kad Rēzeknes skolās un bērnudārzos atskan gaisa telpas apdraudējuma paziņojums, mācības apstājas. Simtiem bērnu tiek pārvietoti uz gaiteņiem vai telpām bez logiem, kur neziņā un spriedzē tiek pavadīts laiks, līdz briesmas garām. Bieži vien vēlāk izrādās, ka objekts Latvijas gaisa telpā nemaz nav ielidojis, taču emocionālais trieciens pedagogiem, audzēkņiem un viņu vecākiem jau ir nodarīts.
Šī ikdienas realitāte pierobežas pilsētā bija centrālais jautājums trešdienas, 20. maija, tikšanās laikā starp Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Tutinu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Sarunas galvenais mērķis bija rast līdzsvaru starp nacionālo drošību un iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu dzīves ritmu, ko pēdējā laikā regulāri sašūpo nepilnīgā brīdināšanas sistēma.
Svarīgākie akcenti
- Brīdinājumu reforma: Plānots ieviest divu līmeņu oranžo brīdinājumu, lai nodalītu iespējamus draudus no apstiprinātiem incidentiem
- Skolu drošība: Pašvaldība uzsver nepieciešamību mazināt bērnu pārvietošanu uz patvertnēm gadījumos, kad apdraudējums nav tiešs
- Finanšu stabilitāte: Rēzekne plāno izbeigt finanšu stabilizācijas procesu, apliecinot budžeta sakārtošanu
- GORS nākotne: Koncertzāles pārvaldībā jāsaglabā pašvaldības loma, piesaistot valsti kā stratēģisku partneri
Mācības gaiteņos un šūnapraides sistēmas traucējumi
Pašreizējā situācija Rēzeknē rāda, ka esošā šūnapraides sistēma ne vienmēr darbojas nevainojami. Brīdinājumi un to atsaukumi iedzīvotājus sasniedz ar novēlošanos vai nesasniedz vispār, radot lieku haosu. Jānis Tutins vērsa prezidenta uzmanību uz to, ka nepamatota spriedze izglītības iestādēs kļuvusi par sistēmisku problēmu. Jaunākais skaidru rīcības plānu dronu gadījumā jau tiek ieviests, taču ar pašvaldības resursiem vien nepietiek, lai novērstu emocionālo traumu, ko rada biežās, bet ne vienmēr pamatotās trauksmes.
Bērnu pārvietošana uz drošākām telpām katru reizi, kad radaros parādās neidentificēts objekts, izjauc mācību procesu un rada ilgstošu trauksmes sajūtu. Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir tiesības uz drošību, kas nebalstās tikai uz nemitīgiem brīdinājumiem, bet gan uz precīzu un saprotamu informāciju.
Divu līmeņu oranžais brīdinājums dronu apdraudējuma mazināšanai
Reaģējot uz Rēzeknes situāciju, Edgars Rinkēvičs apņēmās virzīt priekšlikumu par oranžā brīdinājuma līmeņa sadalīšanu. Šāda pieeja ļautu operatīvajiem dienestiem un iedzīvotājiem labāk saprast reālo bīstamību:
- Pirmais līmenis: Situācija, kad pastāv iespējams apdraudējums, taču nav pilnīgas pārliecības par drona atrašanos Latvijas gaisa telpā. Šajā gadījumā tūlītēja evakuācija vai mācību pārtraukšana nebūtu obligāta, saglabājot paaugstinātu uzmanību.
- Otrais līmenis: Pilnībā apstiprināts apdraudējums, kad iedzīvotājiem tiek noteikta konkrēta rīcība – doties uz patvertnēm vai ievērot divu sienu principu.
Šādas izmaiņas būtiski atvieglotu Rēzeknes ikdienu, mazinot gadījumus, kad pilsētas dzīve tiek paralizēta “drošības pēc”. Vienlaikus tika aktualizēts jautājums par patvertņu tīklu. Pašvaldība norāda, ka viena pati nespēj nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru visā pilsētā, tāpēc nepieciešams mērķtiecīgs valsts finansējums patvertņu ierīkošanai un esošo telpu pielāgošanai.
Pašvaldības finanšu stabilizācijas beigas un GORS nākotnes modelis
Līdztekus drošības jautājumiem, Jānis Tutins informēja prezidentu par pilsētas saimniecisko stāvokli. Pašlaik Rēzekne saņem prezidenta atbalstu finanšu stabilitātei, un pašvaldības finanšu situācija ir kļuvusi pietiekami stabila, lai tuvākajā laikā virzītu lēmumu par stabilizācijas procesa izbeigšanu. Tas ir būtisks signāls investoriem un iedzīvotājiem, ka pilsētas vadība atgūst pilnu kontroli pār saviem resursiem.
Sarunā tika skarts arī Latgales vēstniecības GORS turpmākais pārvaldības modelis. Pašvaldība iestājas pret jaunu institucionālu struktūru veidošanu, uzskatot, ka koncertzāles attīstību vislabāk var nodrošināt ar deleģēšanas līgumiem. Rēzekne aicina valsti kļūt par pilnvērtīgu sadarbības partneri, kopīgi uzturot šo reģionāli nozīmīgo kultūras centru, nevis pārņemot to pilnīgā valsts pārvaldībā. Tikšanās noslēdzās ar cerību, ka Rēzeknes pieredze un ierosinājumi kļūs par pamatu drošības protokolu uzlabošanai visā Latvijas austrumu pierobežā.
Avots: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība
/linkKomentāri