Smiltenes novadā izplatītās baumas par it kā nokritušu bezpilota lidaparātu izrādījušās apzināti meli, kas radījuši nevajadzīgu satraukumu vietējā sabiedrībā. Valsts policija ir operatīvi noskaidrojusi personu, kura 2026. gada 19. maijā sociālajos medijos publicēja šo dezinformāciju. Pret personu ir uzsākts kriminālprocess, un pašlaik tiek skaidroti precīzi rīcības motīvi.
Incidenta sākumā sociālo tīklu platformās strauji izplatījās ziņa, ka Smiltenes novada teritorijā ir nokritis drons. Ņemot vērā aktuālo drošības situāciju reģionā, šāda informācija acumirklī piesaistīja iedzīvotāju uzmanību un radīja bažas par iespējamiem apdraudējumiem. Tomēr, veicot tūlītēju pārbaudi, Valsts policija apstiprināja, ka nekādi incidenti ar droniem novadā nav reģistrēti.
Valsts policija operatīvi identificē viltus ziņas autoru
Likumsargi informē, ka viltus ziņas autors tika noskaidrots nepilnas diennakts laikā pēc ieraksta parādīšanās publiskajā telpā. Personai jau ir piemērots attiecīgs procesuālais statuss, un no tās ir pieņemts paskaidrojums. Šis gadījums kalpo kā stingrs atgādinājums, ka digitālajā vidē veiktas darbības neatbrīvo no atbildības reālajā dzīvē.
Valsts policija uzsver, ka jebkura informācija, kas saistīta ar valsts aizsardzību vai sabiedrisko drošību, tiek rūpīgi monitorēta. Smiltenes novada gadījumā dezinformācijas izplatītājs rīkojies apzināti, maldinot ne tikai līdzcilvēkus, bet arī operatīvos dienestus, kuriem šādos gadījumos ir jāpatērē resursi informācijas pārbaudei.
Kriminālprocess par huligānismu un juridiskās sekas
Pret konkrēto personu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par huligānismu. Latvijas likumdošanā huligānisms tiek definēts kā rupja sabiedriskās kārtības traucēšana, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru vai iestāžu darbu.
Par šādu nodarījumu var tikt piemērots ne tikai naudas sods vai sabiedriskais darbs, bet smagākos gadījumos arī īslaicīga brīvības atņemšana. Tiesu prakse rāda, ka pēdējos gados tiesībsargājošās iestādes arvien stingrāk vēršas pret personām, kuras izmanto sociālās platformas panikas celšanai vai apzinātai sabiedrības maldināšanai.
Sabiedrības drošība un kritiskā domāšana hibrīdapdraudējuma apstākļos
- gadā, kad informatīvā telpa ir piesātināta ar dažāda rakstura ziņām, iedzīvotāju spēja atšķirt patiesību no meliem kļūst par kritisku drošības elementu. Smiltenes novada pašvaldība un Valsts policija aicina iedzīvotājus saglabāt mieru un neļauties provokācijām, kas vērstas uz sabiedrības šķelšanu vai baiļu radīšanu.
Viltus ziņas par droniem vai citiem drošības incidentiem bieži tiek veidotas tā, lai tās izskatītos pēc aculiecinieku ziņojumiem, tomēr tām trūkst oficiāla apstiprinājuma. Šādi ieraksti parasti satur emocionāli uzlādētu valodu un mudinājumus “dalīties, pirms ziņa ir izdzēsta”.
Praktiskā aina: Kā rīkoties, saskaroties ar aizdomīgu informāciju
Lai pasargātu sevi un citus no dezinformācijas negatīvās ietekmes, ieteicams ievērot vairākus pamatprincipus:
- Pārbaudiet avotu: Vai informāciju ir publicējis uzticams medijs vai valsts iestāde?
- Meklējiet apstiprinājumu: Ja ziņa ir patiesa, par to ziņos vairāki neatkarīgi un oficiāli avoti, piemēram, Valsts policija vai Aizsardzības ministrija.
- Nesteidzieties dalīties: Emocionāli ieraksti bieži ir veidoti, lai izplatītos zibensātrumā. Pagaidiet 10-15 minūtes un pārbaudiet faktus.
- Ziņojiet par pārkāpumiem: Ja redzat acīmredzamu viltus ziņu, ziņojiet par to platformas administratoriem vai informējiet policiju.
Valsts policija vēlreiz aicina ikvienu kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju un uzticēties tikai oficiālajiem informācijas avotiem – valsts iestāžu tīmekļvietnēm un to oficiālajiem sociālo mediju kontiem. Dalīšanās ar nepārbaudītu informāciju var ne tikai radīt paniku, bet arī padarīt jūs par līdzvainīgu likumpārkāpumā.
Avots: Smiltenes novada pašvaldība
/linkKomentāri