Pēc divām desmitgadēm, kas pavadītas pie paša izlolotā kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” pults, tā dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē šopavasar noslēdz nozīmīgu posmu Latvijas mūzikas vēsturē. Sezonas noslēguma koncerttūre, kas vienlaikus ir diriģenta atvadas no kolektīva, sāksies tieši Ventspilī, koncertzālē “Latvija”.
Šis brīdis iezīmē vesela laikmeta beigas Latvijas kamerorķestru kultūrā. Kopš 2006. gada, kad Šnē izveidoja “Sinfonietta Rīga”, orķestris ir bijis galvenais dzinējspēks laikmetīgās mūzikas iedzīvināšanā un vietējo komponistu jaundarbu pasūtīšanā. Diriģenta lēmums atkāpties no vadītāja amata pēc 20 gadu darba ir pārdomāts solis, ļaujot orķestrim uzsākt jaunu attīstības ciklu.
Divas desmitgades Latvijas mūzikas avangardā
Normunda Šnē ieguldījums Latvijas skaniskajā telpā sniedzas tālāk par viena orķestra vadīšanu. Viņa vizionāra pieeja bija jūtama jau leģendārajos Rīgas Festivāla orķestra koncertos un ansambļa “Rīgas Kamermūziķi” darbībā. Šnē vienmēr ir bijis intelektuāls maksimālists, kurš nebaidās no sarežģītām partitūrām un pieprasa no mūziķiem absolūtu precizitāti.
Šo gadu laikā orķestris ir kļuvis par neaizstājamu Latvijas kultūras eksporta preci, saņemot neskaitāmas Lielās mūzikas balvas un Baltijas asamblejas apbalvojumus. Šnē vadībā kolektīvs ir sadarbojies ar pasaules mēroga zvaigznēm, tostarp Gidonu Krēmeru, Baibu Skridi un Mstislavu Rostorpoviču, nostiprinot savu vietu Eiropas labāko kamerorķestru saimē.
Pirmatskaņojums un romantisma kulminācija
Atvadu programmai, kuras nosaukums ir “Bezgalīgi mirdzošs ceļš”, Šnē izvēlējies darbus, kas simbolizē viņa radošās prioritātes. Koncerta centrālais notikums būs Krista Auznieka jaundarba pirmatskaņojums. Šī izvēle nav nejauša – jaunu darbu iniciēšana un laikabiedru atbalstīšana ir bijusi Šnē misija visas karjeras garumā.
Līdzās mūsdienu skaņdarbam programmā iekļauta Franča Šūberta Devītā simfonija, ko mēdz dēvēt par “Lielo”. Tā piedāvā pacilājošu prieku un romantisku vērienu, kas kalpo kā spilgts kontrasts Pētera Vaska meditatīvajai fantāzijai “Vox amoris”. Vaska mūzika Šnē interpretācijā vienmēr ir skanējusi īpaši personiski, jo abus māksliniekus saista gadu desmitiem ilga radoša draudzība.
Virtuozitāte uz 18. gadsimta instrumenta
Koncertprogrammas īpašais viesis ir beļģu vijolnieks Marks Buškovs, kura sniegums uz pasaules prestižākajām skatuvēm, piemēram, Kārnegīhola un Milānas “La Scala”, ir izpelnījies augstāko kritikas novērtējumu. Buškovs Latvijas klausītājiem piedāvās ne tikai tehnisku meistarību, bet arī unikālu skanējumu, ko sniedz viņa rīcībā esošā 1742.–1744. gadā būvētā Karlo un Mikelandželo Bergonzi vijole.
Buškovs, kurš ir vijolspēles profesors Lježas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un Esenes Folkvanga mākslu universitātē, ir pazīstams ar savu ekspresīvo spēles stilu. Viņa sadarbība ar “Sinfonietta Rīga” un Normundu Šnē solās būt emocionāli piesātināta saruna starp solistu un orķestri, godinot kopīgi noietais ceļa posmu.
Trīs pēdējie koncerti Ventspilī, Rīgā un Rēzeknē
Klausītājiem šī būs pēdējā iespēja redzēt Normundu Šnē pie “Sinfonietta Rīga” pults mākslinieciskā vadītāja statusā. Koncerttūres grafiks aptver trīs Latvijas pilsētas:
- 21. maijā plkst. 19.00 – Ventspils koncertzāle “Latvija”;
- 22. maijā plkst. 19.00 – Latvijas Universitātes Lielā aula Rīgā;
- 23. maijā plkst. 18.00 – Latgales vēstniecība GORS Rēzeknē.
Biļetes uz šiem vēsturiskajiem koncertiem ir pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās. Ņemot vērā notikuma nozīmību un ierobežoto vietu skaitu koncertzālēs, interesenti tiek aicināti plānot apmeklējumu savlaicīgi.
Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība
/linkKomentāri