Mans profils
y37.lv
Nav rezultātu

Cēsīs pēc desmit gadu pārtraukuma atgriežas vērienīgie koru svētki

Līga Strautiņa
Līga Strautiņa
2026-05-14 14:00 • ⏳ 3 min. lasīšanas
Krāšņas hinduistu dievību statujas procesijā Bangladešā, kas vizuāli neatbilst raksta saturam par Latviju.

Cēsu Pils parka estrādes koku paēnā, kur dabas skaņas dabiski saplūst ar pilsētas vēsturisko auru, jūnijā atkal atskanēs simtiem vīru un sieviešu balsu. Pēc desmit gadu pārtraukuma pilsētā atgriežas Latvijas sieviešu un vīru koru svētki, kas šogad aicina dalībniekus un skatītājus kopā izdzīvot leģendu par satikšanos. Vasaras krāšņuma ieskautā estrāde kļūs par vietu, kur laikabiedru tikšanās prieks sastopas ar profesionālu kormūzikas sniegumu un dabas skaņu partitūru.

Pasaules pirmatskaņojums un Maestro Raimonda Paula melodijas

Svētku radošo kodolu veido mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis, režisore Anna Klišāne, muzikālais vadītājs Jēkabs Jančevskis un scenārija autore Linda Rudene. Programma veidota kā tilts starp kormūzikas klasiku un pēdējos gados radītiem skaņdarbiem. Koncertā skanēs Lauras Jēkabsones, Jēkaba Jančevska, Valta Pūces un Jura Vaivoda darbi, kā arī īpaša vieta atvēlēta jubilāra Maestro Raimonda Paula daiļradei, kas Latvijas koru kultūrā ieņem fundamentālu lomu.

Viens no gaidītākajiem mirkļiem būs Jēkaba Jančevska jaunā cikla ar latviešu tautasdziesmu vārdiem pasaules pirmatskaņojums. Šis darbs tapis īpaši svētkiem Cēsīs, apspēlējot satikšanās tēmu caur tautas dzejas un mūsdienu skaņu valodas prizmu. Kopā ar koriem uz skatuves kāps solisti Ieva Sutugova, Jolanta Strikaite un Atis Zviedris, savukārt muzikālo pavadījumu nodrošinās Vidzemes kamerorķestris un pavadošā grupa Jēkaba Jančevska vadībā.

Cēsīs pēc desmit gadu pārtraukuma atgriežas vērienīgie koru svētki

Ceļš uz 2028. gada Vispārējiem Dziesmu svētkiem

Sieviešu un vīru koru salidojumu tradīcija Latvijā aizsākta 20. gadsimta vidū, lai mērķtiecīgi stiprinātu un attīstītu šī veida koru darbību. Šie svētki notiek reizi piecos gados, un to vēsturiskā ģeogrāfija ir plaša – balsis skanējušas Smiltenē, Dobelē, Ogrē, Preiļos, Ērgļos, Tukumā, Jelgavā un Liepājā. Cēsīs šāda mēroga koru tikšanās pēdējo reizi notika pirms desmit gadiem, tādēļ šī atgriešanās ir nozīmīgs notikums visai Latvijas koru kopienai.

Šī gada svētki ir arī būtisks atskaites punkts ceļā uz XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkiem, kas plānoti 2028. gadā. Tas ļauj diriģentiem un dziedātājiem slīpēt kopdziedāšanas prasmes un pārbaudīt repertuāru lielas estrādes apstākļos. Pie svētku virsdiriģentu pults stāsies iespaidīgs profesionāļu sastāvs: Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Raimonds Gulbis, Tālivaldis Gulbis, Ainārs Kiserovskis, Uldis Kokars, Ingus Leilands, Māra Marnauza, Jānis Mežinskis, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Rudīte Tālberga, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, Romāns Vanags, Andris Veismanis un Maruta Veļičko.

Cēsīs pēc desmit gadu pārtraukuma atgriežas vērienīgie koru svētki

Septiņpadsmit virsdiriģenti un svētku zaļumballe

Koncerta vadītāju lomās iejutīsies aktieri Māra Mennika un Artis Jančevskis, kuri palīdzēs skatītājiem izsekot svētku scenārijam. Biļetes uz šo vērienīgo notikumu jau ir pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības tīklā. Organizatori aicina tās iegādāties laikus, ņemot vērā tradicionāli lielo interesi par kormūzikas pasākumiem Cēsu Pils parka estrādē.

Pēc svinīgā koncerta noslēguma svētku atmosfēra pārcelsies uz pilsētas sirdi. Plkst. 21.00 Rožu laukumā sāksies tradicionālā zaļumballe, kurā par dejotprieku rūpēsies pūtēju orķestris “Cēsis”. Šī ir sena tradīcija, kas ļauj dziedātājiem un klausītājiem satikties neformālā gaisotnē un kopīgi nosvinēt svētku izskaņu. Latvijas sieviešu un vīru koru svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību.

Avots: Cēsu novada pašvaldība

Bendruomenė

Komentāri

+ XP
Komentarų dar nėra.
Raimonds PaulsJurģis CābulisJēkabs JančevskisAnna KlišāneLinda RudeneAira BirziņaRomāns Vanags

Ko jūs domājat par šo rakstu?

Paldies par jūsu viedokli!

Līga Strautiņa

Autors

Līga ir Cēsu novada redaktore, kura aizrautīgi seko līdzi Vidzemes vēsturiskā centra un tā apkārtnes attīstībai. Viņas raksti aptver plašu tēmu loku – no pašvaldības inovācijām līdz kultūras mantojuma saglabāšanai. Līga uzskata, ka spēcīga reģionālā prese ir demokrātijas stūrakmens, tāpēc viņa regulāri aicina iedzīvotājus būt aktīviem un līdzdarboties novada pārvaldē, nodrošinot viņiem vispusīgu un pārbaudītu informāciju par aktuālajiem procesiem

Sponsorēts saturs

Reģistrējoties jūs piekrītat privātuma politikai.