Daudzi jaunie uzņēmēji saskaras ar situāciju, kad pārdošanas rādītāji šķietami aug, taču uzņēmuma kopējā attīstība sāk buksēt. Šis fenomens nav nekas neparasts, taču tas prasa tūlītēju stratēģisku pārvērtēšanu. Pēc „Tele2“ viceprezidenta un Baltijas valstu ģenerāldirektora Petrasa Masjuļa domām, jauni biznesi bieži vien iestrēgst līdzīgu izaicinājumu dēļ, kas kavē to mērogošanu un ilgtermiņa stabilitāti.
Masjulis uzskata, ka viena no lielākajām barjerām ir nepietiekami skaidra izpratne par ieņēmumu avotiem vai pārlieka koncentrēšanās uz vienu šauru darbības jomu, neizvērtējot tās reālo finansiālo atdevi. Lai pārvarētu šo stagnācijas posmu, vadītājiem ir kritiski jāpārvērtē savas prioritātes un jāmaina fokuss no „skaistiem“ procentuālajiem rādītājiem uz reālu naudas plūsmu.
Prioritāte – skaidri un diversificēti ieņēmumu avoti
viena no galvenajām kļūdām, ar ko saskaras augoši uzņēmumi, ir nepietiekami dziļa analīze par to, no kurienes patiesībā plūst nauda un kuras darbības jomas rada vislielāko vērtību. Pat redzot pieaugošus pārdošanas apjomus, uzņēmējiem bieži trūkst skaidra priekšstata par to, kas tieši ģenerē labāko finansiālo rezultātu.
Masjulis iesaka vadītājiem veikt sistemātisku auditu: „Vadītājiem vajadzētu uzskaitīt visas jomas, no kurām tie gūst ieņēmumus, un izvērtēt, kādas vēl ir iespējas. Pēc tam ir jāidentificē, kuri avoti ir vispelnošākie. Tomēr svarīgi ir ne tikai skatīties uz pelnītspējas procentu – ir jāredz, cik daudz konkrētā darbība ienes reālas naudas.“
Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem ne tikai labāk izprast pašreizējo situāciju, bet arī precīzi noteikt nākotnes izaugsmes virzienus. Kad ieņēmumu avoti ir skaidri definēti, kļūst daudz vieglāk pieņemt lēmumus par to, kur investēt vairāk laika un resursu, un kuras darbības jomas būtu lietderīgi optimizēt vai pat pārtraukt.
Pelnītspējas procents ne vienmēr atspoguļo patiesību
Pat ja ieņēmumu avoti ir identificēti, uzņēmumi bieži pieļauj kļūdu, tos vērtējot pēc nepareiziem kritērijiem. Praksē lēmumi nereti tiek pieņemti, balstoties uz pelnītspējas (maržas) procentiem, taču tas, pēc „Tele2“ direktora domām, ne vienmēr sniedz pilnīgu priekšstatu par biznesa veselību.
„Var gadīties, ka viens produkts ir ļoti pelnošs procentuāli, bet cits – mazāk. Taču būtiskākais ir tas, cik daudz naudas šis produkts kopumā atnes uzņēmumam. Ja produkts ar mazāku maržu rada lielāko daļu kopējo ieņēmumu, iespējams, tieši uz to ir jākoncentrējas,“ skaidro P. Masjulis.
Šajā posmā bieži tiek pieļautas fundamentālas kļūdas, izvēloties „skaistākus“ finanšu rādītājus reālas finansiālās ietekmes vietā. Tāpēc, vērtējot darbību, ir svarīgi neaprobežoties tikai ar relatīviem skaitļiem, bet gan izsvērt, kura aktivitāte faktiski uztur uzņēmuma asinsriti un nodrošina tā izaugsmes jaudu.
Izmaksu kontrole pret ieņēmumu audzēšanu
Kad ieņēmumu avoti un to reālais ieguldījums ir izvērtēti, nākamais svarīgais solis ir izmaksu vadība. Efektīva izdevumu kontrole ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, tomēr Masjulis brīdina, ka tikai taupīšana pati par sevi nekad nenodrošinās izaugsmi.
„Bieži tiek teikts, ka problēma ir pārāk lielas izmaksas, taču visbiežāk patiesā problēma ir pārāk mazi ieņēmumi. Ja ar tām pašām izmaksām izdodas palielināt ieņēmumus, uzņēmums kļūst pelnošs. Tāpēc pirmkārt ir jāmeklē veidi, kā audzēt ieņēmumus, nevis tikai mehāniski jāsamazina izdevumi,“ uzsver eksperts.
Tas nozīmē, ka uzņēmuma vadībai ir jābūt drosmīgai investēt tajos virzienos, kas uzrāda lielāko naudas plūsmas potenciālu, pat ja tie sākotnēji prasa lielākus resursus. Stagnācija parasti beidzas tur, kur sākas precīza datu analīze un fokuss uz tiem procesiem, kas reāli „baro“ uzņēmumu, nevis tikai labi izskatās atskaitēs.
Avots: BNS
/linkKomentāri